Situācija dažādās apstrādes rūpniecības nozarēs atšķiras. Janvārī visstraujāk – par 30% – samazinājās ķīmiskās rūpniecības un poligrāfijas ražošanas apjomi, par 20% samazinājās nemetālisko minerālu apjoms. Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle stāstīja, kurai rūpniecības jomai janvārī pat izdevies apjomus dubultot.
"Es noteikti gribu izcelt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanu. Nozare gan apstrādes rūpniecībā ir relatīvi neliela, taču tā uzrādīja 48% plusā.
Ekonomika pārorientējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas sekmē arī tautsaimniecības transformāciju, un par to mēs esam ļoti priecīgi.
Priecē arī pārtikas rūpniecība. Mēs skatāmies uz janvāra datiem mazumtirdzniecībai, tad 2023. gada janvāris mūs patīkami pārsteidza ar 3,3% plusā. Straujāk ir kritusies ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Daļa no šiem uzņēmumiem orientējās uz austrumu tirgiem, kas, protams, esošā ģeopolitiskajā situācijā liek pārorientēt savu darbību un tas prasa kaut kādu laiku," sacīja EM pārstāve.
Pēc viena mēneša rezultātiem vēl nevar izdarīt secinājumus par notiekošo ķīmiskās rūpniecības jomā, tā janvāra statistikas datus vērtēja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Uzņēmums šobrīd pārorientējas uz jauniem tirgiem, un šis process nav ne ātrs, ne vienkāršs.
"Es gribētu teikt, ka "Olainfarm" šobrīd ir nostājies uz tāda stabilas attīstības ceļa. Mūsu jaunie akcionāri saprot nozari, viņi ir gatavi investēt jaunu produktu izstrādē, jaunu tirgu apgūšanā, tā ka ejam attīstības ceļu un skatāmies ļoti optimistiski uz priekšu. Piemēram, februārī jau mums pret pagājušo gadu ir pieaugums, mēs esam pārorientējušies uz jauniem tirgiem, mēs pagājušogad uzsākām savu medikamentu reģistrāciju 10 Eiropas valstīs, plānojam arī paplašināties. Reģistrācija aizņem, protams, zināmu laiku, pēc likumdošanas 210 dienas, nu parasti līdz gadam. Tā kā uz gada beigām mēs varētu runāt arī par darbības uzsākšanu jaunos tirgos, lai diversificētu visus riskus, jo šis laiks nav vienkāršs, protams. Domāju, ka nozarei kopumā ir ļoti labas perspektīvas, jo Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir saglabājusies nacionālā farmācijas industrija," sacīja Bundulis.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska uzsvēra, ka apstrādes rūpniecības kopējos skaitļus ietekmējis arī lielais apjoma kritums kokapstrādē.
"Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām Eiropa pārpildīja drošības nolūkos pilnas noliktavas ar kokmateriāliem un attiecīgi kādā brīdī šo krājumu dēļ ļoti strauji bremzējās pieprasījums. Šobrīd īstenībā situācija pakāpeniski normalizējas, noliktavas pakāpeniski tukšojas un arī pati nozare cer uz samērā drīzu izaugsmes atjaunošanos. Katrā ziņā kopumā apstrādes rūpniecība faktiski turējās ļoti pat cienījamās pozīcijās šobrīd. Bezdarbs šobrīd saglabājas samērā nemainīgs, darba tirgus joprojām ir karsts.
Jā, protams, ir kādi uzņēmumi, kādas nozares, kurās klājas sliktāk, bet par tādu visaptverošu tendenci kā bezdarba pieaugumu mēs šobrīd īsti runāt nevaram.
Bet recesija kā drauds, protams, nav zudis," vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste.
Rūpniecības attīstību šogad turpinās ietekmēt gan kara darbība Ukrainā, gan izejvielu cenas, tāpat uzņēmumiem būs jāturpina meklēt jaunas piegāžu ķēdes un jauni tirgi, bet nelielu iekšzemes kopprodukta izaugsmi 1% apmērā, iespējams, varam sagaidīt gada beigās.
