Kā ik gadus vasaras izskaņa ir karstākais periods īres tirgū, kad to pamatīgi "uzkarsē" gan vietējie, gan ārvalstu studenti, kuri meklē mājokli īrei.
"Gan jauni studenti, gan esošie vai nu turpina īrēt, vai atsāk īrēt. Tāpat novērojams, ka arī tie studenti, kas jau mācās, atgriežoties Rīgā, mēdz nomainīt dzīvokļus, mēdz apvienoties vairāki kopā un īrē lielākus dzīvokļus," pastāstīja uzņēmuma "Renti in Riga" vadītājs Jānis Lipša.
Tomēr studentu faktors nav vienīgais, kas veicina īres tirgus aktivitāti.
"Augusts un arī septembris ir tie gada mēneši, kad notiek ārvalstu darbinieku maiņa dažādos uzņēmumos, kā arī starptautiskās skolās, kur mācībspēks sāk septembrī pasniegt mācības, un augustā viņi ievācas jaunos īres dzīvokļos, kā arī dažādas organizācijās, kas ir saistītas ar militāro sfēru," turpināja Lipša.
"Arco Real Estate" īres nodaļas vadītājs Edgars Dargis pastāstīja, ka pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem kāpina arī sportisti, kuri ieradušies spēlēt Latvijas klubos.
"Pārsvarā ārzemnieki, kuriem sākās sezona, tuvojoties septembrim, augustā jau sāk meklēt mājokli. Tie ir basketbola, futbola klubu spēlētāji, kas te sāk sezonu. Arī esošie spēlētāji, ar kuriem pagarināts līgums, meklē mājokli. Tāpat kā studenti, atsākoties mācību sezonai," norādīja Dargis.
Savukārt "Latio" mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte, vērtējot īres tirgu, atzina, ka
atšķirībā no citiem gadiem šajā vasarā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir sakāpināts, un to veicina ne tikai studenti, bet arī Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes kāpums.
"Tas attiecīgi ir sadārdzinājis kredītu ņemšanu mūsu cilvēkiem, un tas ir iemesls, kādēļ īres tirgus neraksturīgi vasarai ir diezgan aktīvs. Cilvēki šobrīd izvēlas vismaz uz kādu laiku īrēt un skatīties, kas tālāk notiks ar starpbanku likmēm," paskaidroja Dzenīte.
Eksperti atzina, ka šobrīd īres tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, it īpaši pēc izremontētiem, mūsdienīgiem dzīvokļiem. Tas gan nenozīmē, ka izvēles iespējas izsmeltas pavisam.
"Mēs katru mēnesi veicam pat nelielu statistiku un redzam, ka pēdējos mēnešos dzīvokļu piedāvājums ir samazinājies par aptuveni 10–11%. Tas nozīmē, ka pieprasījums ir palielinājies," apliecināja Dzenīte.
Uz jautājumu, vai un kā pieprasījuma kāpums ietekmē īres mājokļu cenu, Dzenīte atbildēja, ka studentu parādīšanās īpaši neietekmē īres cenu, jo ne visi īpašnieki, atceroties savus studiju gadus, vēlas izīrēt studentiem savus dzīvokļus.
"Reālāka ir situācija, ka dzīvokļi ātrāk pazūd no tirgus, bet tas nenozīmē, ka tiem tiek paaugstināta cena," viņa piebilda.
Savukārt Dargis atklāja, ka dzīvokļu īpašniekus cenšas pārliecināt, ka studenti nav sliktākie īrnieki ar mazāko rocību.
"Daudzi īpašnieki bieži vien skeptiski skatās uz studentiem, jo domā, ka ballēsies un būs problēmas ar maksāšanu, bet
lielākoties mūsu tirgu pārņem medicīnas studenti – no Vācijas, Šveices, Norvēģijas vai Zviedrijas te ir atbraukuši mācīties, un vecāki ir tie, kas maksā.
Līdz šim neesam saskārušies ar maksātspējas problēmām," norādīja Dargis.
Runājot par īres cenām, sākoties apkures sezonai, eksperti pagaidām vēl izvairīgi izteica prognozes, vai tās saruks vai ne, jo vismaz pagaidām nav bažu, ka šī ziema nesīs tikpat strauju energoresursu cenu lēcienu kā pērn, kas spiedīs īpašniekus samazināt īres cenu, lai noturētu īrnieku.
