Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023. gada 28. jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024. gada 11. februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.
Vienlaikus, izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.–2022. gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.–2022. gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.
"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.–2022. gadam konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.–2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021. gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.
Tāpat secināts, ka
sabiedrības uzticēšanās VID, kas veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ir samazinājusies no 51,2% 2018. gadā līdz 41,7% 2022. gadā, kamēr plānotais līmenis bija 60%.
Arī klientu apmierinātības līmenis ar VID darbinieku apkalpošanas kvalitāti par VID iedzīvotājiem sniegtiem pakalpojumiem ir samazinājies, proti, no 74% 2019. gadā līdz 67,1% 2022. gadā.
FM norāda, ka finanšu ministrs vairākkārt ar rezolūcijām VID ģenerāldirektorei Jaunzemei bija noteicis konkrētu uzdevumu izpildi, jo tika konstatēts, ka uzdevumi netiek pildīti, kā arī tika ierosināta dienesta pārbaude par audita ieteikumu neieviešanu, kuras rezultātā izteikts aizrādījums.
Jaunzeme Latvijas Radio pauda, ka darbs VID vadītājas amatā nav bijis viegls ne viņai, ne dienestam.
Viņa norādīja, ka bija ļoti daudz darba, bija gan Covid-19 pandēmija, sākās karš Ukrainā un dienestam bija papildu darbs saistībā ar sankcijām, un "tas prasīja vēl papildus spēkus atspēkot visus šos uzbrukumus, tādēļ tas arī ir viens no aspektiem, kas prasīja enerģiju un lika padomāt par turpmāko darbu".
Kamēr Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") vadīja Finanšu ministriju, "nebija gandrīz neviens brīdis, kad netika veiktas kādas pārbaudes, lietas vienmēr beidzās bez rezultāta, bet, protams, prasīja enerģiju", sacīja Jaunzeme.
Norādīja uz nepilnībām
Uz nepilnībām un nepieciešamiem uzlabojumiem VID darbībā ir norādījusi arī Valsts kontrole, veicot revīziju "Par Latvijas Republikas 2021. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem", un ir izteikusi VID ieteikumus, lai novērstu VID kļūdas VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitē, VID nepieciešamību uzlabot Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitāti.
Valsts kontrole ziņojumā norādīja, ka MAIS nepilnības būtiski ierobežoja revidentu darbu un liedza veikt savlaicīgas pārbaudes un iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID ikgadējā nodokļu pārskatā par 2021. gadu sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.
VID attīstības stratēģija 2023.–2026.gadam paredz, ka pašreizējā ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā situācijā VID uzdevumu efektīvai izpildei nepieciešami inovatīvi risinājumi un ciešāka sadarbība ar klientiem, sadarbības partneriem, iestādē nodarbinātajiem un citām iesaistītajām pusēm. Jaunajā darbības ciklā VID izvirzīti vērienīgi mērķi un vīzija – kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm.
Lai sasniegtu jaunajā VID attīstības stratēģijā 2023.–2026. gadam noteiktos mērķus, VID ģenerāldirektoram jāspēj nodefinēt un sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai sev kā vadītājam, bet arī savai komandai, īpaši ņemot vērā redzējumu par VID iespējamo reorganizāciju, kuras mērķis ir panākt nodokļu un muitas administrācijas darbības, kā arī noziedzīgu nodarījumu nodokļu un muitas jomā un amata noziegumu izmeklēšanas darbības uzlabošanu valstī un izveidot efektīvu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu nodokļu un muitas administrāciju, norāda ministrijā.
FM uzsver, ka būtiski ir veidot un nostiprināt iestādes tēlu, kas gatava pārmaiņām un kas ilgtermiņā var dot pozitīvāku novērtējumu, mainīt iestādes kultūru, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos gan iestādē, gan ar klientiem, kam būtiskas ir iestādes vērtības. Viens no iestādes izaicinājumiem, kā norāda "PwC", ir veidot "modernu nodokļu administrāciju, kas lielā mērā balstīta uz datiem, pietiekami efektīvi izmantot uzkrāto informāciju VID sistēmās, īstenojot nodokļu maksātāju uzraudzību, virzīt tehnoloģiski sarežģītus projektus un administrēt jau ieviestas sistēmas, kas balstītas uz jaunajām tehnoloģijām".
Mainīta iestādes vecā kultūra, bet nesasniegti ambiciozāki mērķi
FM atzīst, ka Jaunzemei ir pieredze komandas vadīšanā, iestādei noteikto operatīvo uzdevumu izpildes nodrošināšanā. Tomēr, lai nodrošinātu tādu iestādes attīstību, lai tā kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm, vadītājam nepieciešamas izteiktas līderības prasmes.
Lai arī kompetenču vērtējumā stratēģiskais redzējums vērtēts "teicami", vienlaicīgi norādīts, ka ambiciozākos mērķus nav izdevies sasniegt, bet ir sasniegti citi, kā arī nav izdevies pilnībā mainīt veco iestādes kultūru. Komandas vadīšana vairāk balstās uz atbalsta sniegšanu, nevis mērķtiecīgu darbu ar komandas attīstību un attīstības mērķu uzstādīšanu.
Arī "PwC" ziņojumā ir norādīts, ka pašreizējai stratēģijas uzraudzības sistēmai ir konstatēta vāja saikne starp darbinieku ikdienas aktivitātēm, izvirzītajiem mērķiem/iniciatīvām un izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem, neļaujot pilnībā identificēt, cik lielā mērā katrs darbinieks tiek iesaistīts ikgadējā VID darba izpildes plāna un stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē.
Lai arī VID ir izstrādāta kārtība un tiek veikti pasākumi, kādā VID nodrošina un veic risku pārvaldību korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā, tomēr atklātie korupcijas gadījumi joprojām grauj VID reputāciju un sabiedrība sagaida VID vadības aktīvu rīcību un komunikāciju, norāda FM.
Būs jāmeklē jauns vadītājs
Pamatojoties uz iepriekš minēto,
pieņemts lēmums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Jaunzemi saistībā ar termiņa izbeigšanos no 2024. gada 12. februāra.
Ministru kabineta rīkojuma "Par Ievu Jaunzemi" projekta izstrādes mērķis ir atbilstoši likumam "Par Valsts ieņēmumu dienestu" pieņemt lēmumu par Jaunzemes dienesta termiņa nepagarināšanu un atbrīvošanu no amata saistībā ar termiņa izbeigšanos.
Jaunzeme atbilstoši FM 2019. gada 7. februāra rīkojumam ir iecelta amatā uz noteiktu laiku – pieciem gadiem, proti, līdz 2024. gada 10. februārim ieskaitot.
Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata.
Jaunzeme šogad jau aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pavēstīja, ka neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz amatu.
Iepriekš viena no koalīcijas partijām – "Apvienotais saraksts" (AS) – bija aicinājusi finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība"(JV)) nomainīt VID vadītāju Jaunzemi un sākt darbu pie VID reformas.
Šogad janvārī Ašeradens, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēma lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi.
Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.
Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn 15. septembrī ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādināja no amata. Rīkojums ticis izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.
