Ideja piemērot nodokli saldināto dzērienu tirdzniecībai nāca no Igaunijas Sociālo lietu ministrijas. Galvenais mērķis ir samazināt saslimstību un aptaukošanās risku Igaunijas sabiedrībā.
Šobrīd izstrādātais likumprojekts paredz, ka ar nodokli plāno aplikt dzērienus, kuru sastāvā cukura īpatsvars ir vismaz pieci grami uz simt mililitriem vai arī, ja dzērienu sastāvā iekļauti mākslīgie saldinātāji. Nodokli nepiemērotu alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dabīgajām sulām un dažādiem piena produktiem, to starpā iebiezinātajam pienam ar cukuru.
Nodokļa likmes būtu atšķirīgas.
Piemēram, dzērieniem, kuru cukura īpatsvars ir no pieciem līdz astoņiem gramiem uz simt mililitriem, piemērotu nodokļa likmi 15 centi par vienu litru. Jo saldāks dzēriens, jo lielāka būtu likme.
Ražotāji kritizē ieceri
Ieceri noteikt nodokli kritizē dzērienu ražotāji. Pirms Lieldienām vēstulē Igaunijas Sociālo lietu ministrijai vairākas nozares asociācijas uzsvēra, ka nodoklis tiek ieviests, lai papildus iekasētu naudu valsts budžetā. Uzņēmēju vērtējumā nodoklis neatstās nekādu ietekmi uz sabiedrības veselību. Turklāt budžetam tas nenesīs lielus ieņēmumus.
Uzņēmēji pauda bažas, ka tiek apdraudēta viena no konkurētspējīgākajām rūpnieciskajām nozarēm.
Pirmdien likumprojekts skatīts Igaunijas parlamenta Rīgikogu Valsts budžeta kontroles komisijas sēdē. Tajā Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācijas priekšsēdētāja Sirje Potisepa teica, ka piedāvātais nodoklis saldinātajiem dzērieniem nav veselības nodoklis:
"Pasaules Veselības organizācijas argumenti tiek izmantoti selektīvi. [..] Mūsu aptauja, ko pasūtījām 'Kantar Emor", rāda, ka 62% aptaujāto iestājas pret nodokli saldinātajiem dzērieniem. [..] Mēs uzskatām šo Sociālo lietu ministrijas ierosinājumu par bezatbildīgu un cinisku, tāpēc patērētājiem un ražotājiem šobrīd iet grūti."
Mērķis – samazināt cukuru dzērienu receptēs
Atbildot uz uzņēmēju kritiku, veselības ministre Rīna Sikuta norādīja, ka likumprojekta mērķis nav vēršanās pret dzērienu ražotājiem:
"Nodokļa likmes samazināšanai atkarībā no cukura īpatsvara jākalpo par motivatoru cukura samazināšanai dzērienu receptēs. [..] Igaunijas nodoklis ir augstāks nekā Latvijā, bet tur nav vēlmes mainīt recepti, viņi tikai grib piepildīt budžetu. [..] Igaunija nevēlētos ieviest nodokli, kurš radītu lielāku slogu Nodokļu un muitas departamentam, ja vēlamies iekļauties budžetā."
Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jautājumos Raili Rozimā skaidroja, ka
nodokļa ieviešana no valsts budžeta līdzekļiem tuvāko četru gadu laikā prasītu izdevumus 4,9 miljonu eiro vērtībā. Turklāt iestādei ir arī citi jautājumi.
"Nodoklis ir šauri mērķēts, taču izņēmumi ir neskaidri – kā aplikt ar nodokli saldinātos dzērienus, kas tiek izmantoti vairākiem mērķiem. Piemēram, vai pastāvēs nodokļu atšķirības saldinātajiem dzērieniem, kas kafejnīcās tiek tirgoti kā dzērieni un tiek izmantoti konditorejas izstrādājumu gatavošanā," norādīja Rozimā.
Likumprojekta izskatīšanas posmā ir izskanējis, ka jauno nodokli tomēr nevarēs piemērot no nākamā gada. Finanšu ministrs Marts Verklaevs norādīja, ka likuma sagatavošana aizņems vairāk laika, nekā noteikts Sociālo lietu ministrijas sagatavotajā plānā.
Ministra vērtējumā nodokli varēs ieviest ne ātrāk kā 2026. gada 1. janvārī.
Kā viens no iemesliem nodokļa ieviešanas termiņa atlikšanai minēta elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešana. Finanšu ministra vērtējumā ir nepieciešamas papildu diskusijas par likumprojektu.
