Latvija plāno paplašināt importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču sarakstu

Zemkopības ministrija (ZM) paplašinājusi iespējamam importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču sarakstu, liecina Tiesību aktu portālā publiskotā informācija, tajā iekļaujot vairākus lauksaimniecības un lopbarības produktus. Attiecīgos noteikumus Ministru kabinetā plānots skatīt jau otrdien. 

Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes norādīja, ka attiecīgos Ministru kabineta noteikumus valdībā plānots skatīt jau otrdien. Siliņa piebilda, ka labā ziņa ir tā, ka dzirdīgas ausis Latviju sadzirdējušas arī Polijā un Lietuvā, kas, iespējams, varētu skatīties līdzīgu lēmumu virzienā. 

Ministrijas izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums varētu attiekties arī uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarētu importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananasus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiektos arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Paredzēts, ka no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevarēs ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums tiks attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai šķiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevarētu ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.

Salīdzinot ar sākotnējo importa aizliegumam pakļauto preču sarakstu, kuru ZM Tiesību aktu portālā publiskoja pagājušajā nedēļā, no tā izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību.

Piemēram, sākotnēji bija paredzēts Latvijā liegt ievest arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus.

Tāpat sarakstā vairs nav iekļauti graudaugu salmi un sēnalas, lopbarības kāļi, lopbarības bietes, lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, un tamlīdzīgus lopbarības produkti.

KONTEKSTS:

Valdošā koalīcija janvāra beigās vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februārī Saeimā pieņēma attiecīgu likumprojektu.

Savukārt Krievijas graudu tranzītu pašlaik nevarot aizliegt, jo aizliegums nebūtu tiesisks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti