Saeima noraidīja sākotnējo opozīcijā esošo Nacionālās apvienības deputātu priekšlikumu, kas paredzēja no šī gada 24. februāra aizliegt lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas.
Tā vietā parlaments atbalstīja alternatīvo likumprojektu, ko sagatavoja Zemkopības ministrija un virzīja Saeimas Budžeta komisija. Par šiem grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā balsoja 69 deputāti, pret balsoja 9, bet neviens neatturējās.
Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas likumā noteiks ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas izmantošanai.
Importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Plāno aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu līdz 2025. gada jūlijam
Saeimas atbalstītie grozījumi aizliedz lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.
Valdībai 14 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas noteikumos jānosaka konkrētu produktu saraksts, kurus ievest Latvijā ir aizliegts.
Aizliegums noteikts līdz 2025. gada 1. jūlijam.
Ar importēšanu šo likuma grozījumu izpratnē saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā vai ievešanu pārstrādei vai galapatēriņam, izņemot, ja produktus ieved, lai piegādātu saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa.
Valdībai uzdots līdz 2025. gada 1. martam iesniegt Saeimai ziņojumu par šī aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un, ja nepieciešams, iesniegt Saeimai kādas izmaiņas normatīvajos aktos.
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu
imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro jeb 12% no kopējās Eiropas Savienības (ES) importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Kopumā 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja 4 produktu grupas: 44% – lopbarība (rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstums lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, rauši no sojas pupām un citi produkti), 24% – graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, 14% – galvenokārt zirņi un 8% – galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes.
Ministrija arī norādīja, ka šobrīd Latvija spēj sevi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem: 2022. gadā pašnodrošinājums graudaugiem bija 328%, liellopu gaļai un tās produktiem – 219%, olām un olu produktiem – 162%, pienam un piena produktiem – 133%, aitu un kazu gaļai – 119%.
Likumprojekta autori atzīst, ka, ieviešot Krievijas izcelsmes graudaugu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot vidēji par 15–50 eiro par tonnu lētāk.
Savukārt, ņemot vērā nelielo Krievijas izcelsmes graudaugu klātbūtni Latvijas iekšzemes graudu patēriņā, tiešā ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumiem, kuri šobrīd izmanto Krievijas izcelsmes graudus pārtikas un lopbarības vajadzībām, būs nebūtiska, uzskata projekta autori.
Opozīcija kritizē "simboliskās darbības"
Anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir nepieļaut, ka agresorvalstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā, bet opozīcijas deputāti debatēs norādīja, ka šo mērķi ar simbolisku soli panākt nevarēs.
Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produkti gan turpinās Latviju šķērsot tranzītā, vai arī pēc atmuitošanas tos transportēs tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Tiesa gan, vietējai izmantošanai no Krievijas un Baltkrievijas graudiem Latvijā paliek vien ap 1,4%, savukārt par lopbarības produkciju šādu datu Zemkopības ministrijai nebija.
Tieši šīs produkcijas atmuitošanas aizliegšanu Latvijā atsevišķā likumprojektā rosināja liegt opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti.
"Krievijas graudus mēs varam iedalīt trīs daļās: ir tranzīts, kas, šeit neapstājoties, tā teikt, dodas cauri; otrā un trešā daļa ir atmuitotais – tas, ka šeit atmuitots. Viena daļa paliek Latvijā uz vietas diemžēl un ar dempinga cenu kropļo [tirgu] un konkurē ar mūsu lauksaimniekiem. Un tad ir vēl trešā daļa, ko ar autotransportu vai kā savādāk atmuito jeb atmazgā šeit, Latvijā, bet pēc tam aizved uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viņiem rokas tīras, jo Latvija jau šo netīro darbiņu ir izdarījusi," norādīja NA deputāts Artūrs Butāns.
Aizliegumu importēt un atmuitot Latvijā šo produkciju nosūtīšanai tālāk Eiropas Savienībā neparedz koalīcijas virzītais alternatīvais likumprojekts, jo tādi ārējās tirdzniecības noteikumi ir Eiropas Savienības kopējā politika.
Lai to mainītu, visām ES valstīm jāvienojas neizmantot Krievijas lauksaimniecības produkciju, kas ir maz ticams, taču norit sarunas, lai iecerētās izmaiņas ieviestu visās Baltijas valstīs, norāda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".
"Eiropā ir tātad vienota tirgus politika un jebkurš uzņēmējs var jebkurā vietā šķērsot robežu, atmuitojot šo preci, un tad valsts savāc naudu, aizsūtot uz Briseli muitas nodokli. Mēs pasakām skaidru un gaišu "nē" savā tirgū turpmāk izmantot Krievijas preci [ graudaugus un lopbarību]. Šis likums stāsies spēkā, pasakot, ka šī prece mūsu tirgū nav un nebūs vēlama," sacīja Reirs.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Grasbergs debatēs norādīja, ka viņa un kolēģu iesniegtais projekts ir reālā darbība, bet komisijas piedāvājums būs tikai simboliskā darbība.
Viņš pauda, ka NA projekts aizliegtu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu arī uz ES valstīm, ne tikai ievešanu Latvijā, un, lai gan pastāvētu tiesu darbu riski, "tā būtu reāla rīcība".
Savukārt komisijas atbalstītais projekts ļautu "uz papīra" nosūtīt "šos graudus uz citu ES dalībvalsti un nosūtīt atpakaļ, fiziski tos pat neizkustinot", brīdināja Grasbergs.
Nacionālās apvienības deputāti norādīja, ka komisijas piedāvātie likuma grozījumi samazinās Krievijas graudu importu Latvija tikai par niecīgu daļu un ir vairāk birokrātisks, nevis drosmīgs politisks lēmums un "darbības imitācija".
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka Latvija, visticamāk, būs pirmā valsts pasaulē, kas aizliegs Krievijas graudu importu. Un tas līdzīgi lēmumam par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts kontrolē ir veids, kā Latvija var būt paraugs citām valstīm, liekot piemēroties stingrākai nostājai pret Krieviju, norādīja Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Valdošā koalīcija janvāra beigās vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februārī plānots pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.
Savukārt Krievijas graudu tranzītu pašlaik nevarot aizliegt, jo aizliegums nebūtu tiesisks.
