ĪSUMĀ:
- Kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, izdevumi –19,1 miljardi.
- 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% apmērā no IKP.
- Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
- Budžetā par galvenajām prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
- Saeimā darbu ar budžeta projektu sāks nākamnedēļ.
- Saeimas spīkere sola – budžetu sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai pa nakti.
- Finanšu ministrs: Budžeta projekts ir atbilstošs pašreizējiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem.
Tradīciju nest budžeta portfeli no Finanšu ministrijas uz Saeimu ieviesa 1997. gadā. Budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Deficīts – 2,8% no IKP
Valdība trešdien atbalstīja 2024. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi –19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025. gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% deficītam un 60% parādam, norādīja Finanšu ministrijā.
Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmēja, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas savukārt nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm, norādīja Finanšu ministrijā.
Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.
Nodēvēts par drošības un ilgtspējas budžetu
Šis ir pirmais budžeta projekts, ko virza valdība Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadībā. Prioritātes nedaudz pamainījušās – nākamā gada budžetā lielāks uzsvars uz sociālo politiku. Veselības aprūpei nākamgad paredzēts 275 miljonu eiro pieaugums, tāpat sociālajā budžetā nodrošinās piemaksas pie pensijām par darba stāžu līdz 1996. gadam arī tiem, kuri pensionējušies kopš 2012. gadā. Tāpat arī rasti papildu līdzekļi hospisa aprūpei un aprūpei mājās bērniem.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Finanšu ministrs budžetu nosaucis par drošības un ilgtspējas budžetu, kas ir valdības un sabiedrības atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem.
"No politisko prioritāšu naudas 70% novirzīti valsts drošībai, veselības aprūpei un izglītībai. Valdība to nosaukusi par drošības un ilgtspējas budžetu. Varu piebilst, ka tā ir adekvāta atbilde ģeopolitiskajiem un ekonomikas izaicinājumiem, ar ko valsts saskaras," norādīja Ašeradens.
Saeimā darbu ar budžeta projektu sāks nākamnedēļ.
"Šī ir 26. reize, kad finanšu ministrs valsts budžetu tradicionāli uz Saeimu atnes simboliskajā portfelī. Saeima nekavējoties ķersies pie darba – 9. novembrī projekts tiks nodots komisijām, deputāti to rūpīgi vērtēs, diskutēs, sniegs priekšlikumus. 16. novembrī budžetu skatīsim pirmajā lasījumā," sacīja Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa,
Saeimas spīkere atzīmēja, ka visas koalīcijas partijas un pārējās Saeimas frakcijas ir apņēmušās strādāt atbildīgi un budžetu Saeimas sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai pa nakti. Jāatgādina, ka 2023. gada valsts budžetu pieņēma rekordgarā sēdē, kad priekšlikumu izskatīšana notika arī visu nakti.
Premjere: Katrs nerāva deķi uz savu pusi
Valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio intervijā norādīja, ka, viņasprāt, budžeta projekts ir labs, finanšu ministrs darbu ir izdarījis godam un valdības ministri budžeta projekta izstrādes laikā strādāja vienotā komandā, neraujot "deķi katrs uz savu pusi".
Premjerministre sacīja, ka budžeta veidošanas laikā vajadzības vienmēr ir lielākas par iespējām, bet, lai katra nozare neplosītu budžetu un beigās visi nepaliktu bešā, par nākamā gada budžeta prioritātēm ir izvēlēta drošība, veselība un izglītība.
Arī finanšu ministrs Ašeradens Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja, ka budžeta projekts ir labs: "Valdība šo ir nokristījusi par drošības un ilgtspējas budžetu. Ja vērtējam visu budžetu kopumā, tad, manuprāt, tā ir tāda adekvāta atbilde tai ģeopolitiskajai un ekonomiskajai situācijai, kurā mēs atrodamies."
Finanšu ministrs atzina, ka ir nozares, kurām nākamā gada budžetā neizdevās atrast pietiekami daudz līdzekļu, piemēram, kultūras jomai un iekšlietu dienestiem.
"Runājot par neatrisinātiem jautājumiem, joprojām drošība ir mūsu lielais jautājums, un mēs redzam, ka, strauji palielinot finansējumu aizsardzības vajadzībām jeb armijai, veidojas tāda nelīdzsvarota situācija pret iekšējās drošības spēkiem. Tas būs tuvākā laika uzdevums, kā mēs risinām šo. Citādi mēs redzam, ka no iekšējās drošības spēkiem cilvēki dodas uz aizsardzības spēkiem, kur ir labāks atalgojums," pauda Ašeradens.
Vai budžetā būs tā saucamās deputātu kvotas, paredzot līdzekļus parlamentāriešu individuāli izraudzītiem projektiem? Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Reirs apgalvoja, ka ne.
"Tas ir jautājums par finanšu pieejamību. Finanšu ministrija un valdība ir sagatavojusi sabalansētu budžetu un, kā nosaka mūsu likumi, tad, ja mēs gribam kaut ko papildus parlamentā, mums jāspēj norādīt arī avotus, no kurienes to ņemt. Es domāju, ka šajā situācijā jaunie līdzekļi ir jau paredzēti prioritārajiem pasākumiem, mēs naudu nekur citur nost neņemsim," sacīja Reirs.
Viņš arī norādīja, ka nākamā gada budžeta pieaugumu var samērot ar kāpumu, kāds bija 2002.-2003.gadā – pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Atbildīgā komisija darbu sāks vēl pirms projekta nodošanas komisijām. Saeima lielas korekcijas budžeta neviesīs, sacīja Reirs.
Budžeta projekts ir tapis augstas nenoteiktības apstākļos. Pašlaik prognozes nākamajam gadam sola inflācijas stabilizēšanos ap 2,2% un gada otrajā pusē ekonomikas izaugsmi ap 2,5%.
KONTEKSTS:
Valdība 1. novembrī akceptēja nākamā gada valsts budžeta projektu, par ko vēl jālemj Saeimai. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš sacījis, ka līdz 2026. gadam iekšlietu jomā jāvirzās uz sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
