2022. gadā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju, apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 gigavatiem. Ekspertiem arī lūdza izpētīt, kuri piekrastes posmi būtu piemērotākie šādam nolūkam, un izrādījies, ka Latvijas ūdeņos vislabākās vietas ir posmā starp Pāvilostu un Jūrkalni.
"No kopumā pieciem parkiem četri ir Kurzemes piekrastē, jo šeit vienkārši pūš vējš," sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.
Iecere paredz jūrā 15 kilometrus no krasta uzstādīt 20–60 vēja ģeneratorus.
Trešdienas, 2. augusta, vakarā notika parka ieceres īstenotāju un vietējo iedzīvotāju tikšanās. Interesanti, ka visaktīvākie bija sabiedrībā ļoti labi zināmas personas, kurām Kurzemes piekrastē ir īpašumi.
"Pavilostā attīstās ostas vide, un šobrīd šis projekts, kas šajā mirklī, manuprāt, ir ekonomiski absolūti nepamatots, liek šķēršļus jau uzsāktai uzņēmējdarbībai, ļoti veiksmīgai uzņēmējdarbībai un var sagraut visu to, kas līdz šim ir izdarīts," sacīja Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas prezidents Einārs Fogelis.
Arī Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) uzsvēra:
"Tas nav Latvijas valsts interesēs, jo šīs elektrības jaudas, kas tiks izbūvētas ap 2030. gadu, faktiski neko nemainīs Latvijas elektrības tirgū.
Jo uz to laiku krasta parki – vēja un saules – būs pilnīgi pietiekami, lai Latvijā būtu zema elektrības cena. Vēja enerģētikas asociācija saka, ka tas būs Latvijas eksports. Valsts neeksportē, eksportē konkrēts uzņēmējs."
Tikmēr ieceres autori gan norādīja, ka tik kategorski apgalvojumi par Latvijas enerģijas jaudu izaugsmi tuvāko gadu laikā ir nepamatoti.
"Mēs nevaram zināt, cik ātri sauszemē parki attīstīsies, jo tur ir daudz aizvien faktoru, aspektu, kas ietekmē, tai skaitā politiski lēmumi, kas ietekmē vēja parku rašanos. Tāpēc esot labam, normālam saimniekam, ir jāsāk darīt vairākas lietas vienlaicīgi," pauda Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece.
Līdz lēmumam par iespējamu vēja parka būvniecību Kurzemes piekrastē vēl jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kura īstenošanai Latvija un Igaunija kopā no Eiropas fondiem saņēmušas 18 miljonus eiro.
Štrovalde norādīja, ka lēmums tiks pieņemts tikai tad, kad būs pilna izpēte par jūru.
"Gan tā, kas ir pieejama literatūrā, gan arī fiziski. Virs ūdens, zem ūdens.
Skaitīsim putnus, skaitīsim, pētīsim roņus, urbsimies iekšā gultnē un skatīsimies, vai vispār gultne ir piemērota. Ļoti daudz visādas izpētes, tas mums noteikti prasīs vairāk nekā divus gadus,"
viņa atzina.
Tikmēr pazīstamais advokāts, īpašuma Jūrkalnē saimnieks Saulvedis Vārpiņš pauda neizpratni, ka ir jau izvēlēta konkrēta teritorija. "Faktiski pētīs vienu teritoriju un nepētīs alternatīvās teritorijas," viņš norādīja.
Ieceres autori kurzemniekiem sola aptuveni 3000 jaunu darbavietu – gan vēja parka celtniecībā, gan tā apkalpošanā un elektroenerģijas uzkrāšanā iesaistītajiem.
Taču celtniecību varēs sākt pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, kā arī jāņem vērā fakts, ka Baltijas jūrā joprojām atrodas aptuveni 50 tūkstoši tonnu Otrā pasaules kara laika nesprāgušās munīcijas un ķīmisko ieroču, kas var apgrūtināt ieceres īstenošanu.
Projekta sabiedriskā apspriešana notiks 7. augustā.
