Šteinbuka atzina, ka Eiropas Centrālās bankas politika, palielinot kredītu procentlikmes, mums kā patērētājiem nepatīk, taču tā nostrādāja ļoti efektīvi, jo cenas kāpj daudz lēnāk, lai gan tās joprojām ir augstas un turpina pieaugt.
"Eiropas Centrālā banka rīkojas korekti, jo Latvijā inflācijas kritums ir straujāks nekā vidēji Eiropas Savienībā," norādīja Šteinbuka.
Šteinbuka akcentēja, ka jau kopš kovida pandēmijas valdībai ir vēlme atbalstīt iedzīvotājus dažādos veidos. Arī tagad ieviest vēl kādu atbalsta veidu ir politiķu lēmums.
"Ja atbalsts ir mērķtiecīgs, terminēts, ja to nesniedzam visiem kredītņēmējiem, bet tikai tiem, kam tas ir vajadzīgs, kam ir grūti samaksāt, tas principā ir "okei", un tas varētu neuzlikt milzīgu papildu slogu uz budžetu. Bet tai pašā laikā tas varētu radīt relatīvi bīstamu precendentu, jo mēs tomēr dzīvojam tirgus ekonomikā – ja šodien sāksim regulēt kredītlikmes, rīt varbūt mums sagribēsies regulēt cenas. Ar to [atbalsta sniegšanu] ir ļoti piesardzīgi jārīkojas," vērtēja Šteinbuka.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks banku peļņas straujo un negaidīto kāpumu skaidroja: "Galvenais iemesls ir procentlikmju kāpums ar mērķi samazināt inflāciju. Līdz ar to tas nav banku biznesa plāna rezultāts."
Vienlaikus komercbankas ir rīkojušās kūtri un negribīgi, atbalstot kredītņēmējus.
"Valstij ir [jārīkojas], un Latvijas Banka atbalsta iespēju rīkoties divos virzienos – pirmais ir ieviest terminētu un pastāvīgu maksājumu bankām, otrs – atbalsts kredītņēmējiem. Ja šis atbalsts ir mērķēts, laikā terminēts, samērīgs, tas ir no banku resursiem, nevis budžeta, un tas ir iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk pieejams, (..) tad viss ir darāms, bet tam jābūt pārdomātam risinājumam, lai tas būtu visas sabiedrības interesēs," norādīja Kazāks.
