Šajās dienās, kad Ukrainā ir ļoti silts laiks, pilnā sparā rit pavasara sējas darbi. Un, tā kā šis ir jau trešais pavasaris, kopš Ukrainā notiek pilna apmēra karš, zemnieki jau ir adaptējušies darbam šādos ļoti sarežģītos apstākļos un jaunā sējas sezona notiek pat raitāk nekā pērn.
"Dienvidu reģioni pirmie sāka aktīvi [sēt] – Hersonas apgabals, Mikolajivas, Odesas apgabals. Bet šobrīd mēs redzam arī rietumu un ziemeļu reģionus, kas aktīvi iziet laukos. Kopumā nevar teikt, ka kādi reģioni netiek apsēti. Mums sējas darbi pat notiek intensīvāk un ātrāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. Kas attiecas uz piefrontes apgabaliem – protams, tur vislielākie jautājumi ir saistībā ar karadarbību un atmīnēšanu, bet, pateicoties mūsu atmīnēšanas un sapieru grupām, mēs varam, piemēram, Hersonas apgabalā konstatēt, ka ir trīs reizes palielinājušās sējas platības," preses konferencē Kijivā sacīja Ukrainas Agrārās padomes priekšsēdētāja vietnieks Deniss Marčuks.
Hersonas apgabals ir viens no tā dēvētās Ukrainas "maizes klēts", kur līdz pilna apmēra iebrukumam bija spēcīgi attīstīta lauksaimniecība. Daļa apgabala ir okupēta – tur atrodas Krievijas karaspēks, bet Dņipras otru krastu Hersonas apgabalā ukraiņiem izdevies atbrīvot.
Un, ja pagājušā gada pavasarī tur mīnu lauku dēļ varēja apsēt aptuveni 54 tūkstošus hektāru zemes, tad šopavasar tur sējai derīgi ir jau 152 tūkstoši.
Tiesa, milzīgas platības vēl ir mīnētas, un paši ukraiņi lēš, ka pilnīgai atmīnēšanai būs vajadzīgi vēl daudzi gadi, un tā ir liela problēma Ukrainā.
Daļa ukraiņu zemnieku lauku atmīnēšanu veic par saviem līdzekļiem – cerot, ka ieguldītie resursi tiks kompensēti, bet līdz šim tas nav noticis, un tādēļ ir papildu grūtības sējas laikā.
Papildu izaicinājumus zemniekiem rada arī darbaspēka trūkums – vīrieši laukos tiek iesaukti armijā un ir grūtības nodrošināt vajadzīgo darbaspēku smagākajos mēnešos, kas ir šobrīd sējas laikā.
Lielas cerības tiek liktas uz likumprojektu par mobilizāciju, kuram vajadzētu sakārtot šos jautājumus – proti, cilvēki, kas ir nepieciešami darbam – noteiktu profesiju pārstāvji – netiktu iesaukti armijā, lai uzņēmumi un šajā gadījumā lauksaimnieki varētu turpināt darbu.
Tāpat zemniekiem ir lieli izaicinājumi saistībā ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu – tā kā graudus uz vietas Ukrainā varēja realizēt par zemām cenām, tad daudziem šopavasar ir finansiāli sarežģīta situācija. Valsts gan lauksaimniekiem cenšas palīdzēt – viņiem ir pieejamas dažādas kreditēšanas programmas.
Tikmēr situācija uz Polijas un Ukrainas robežas aizvien ir ļoti sarežģīta un tāda ir jau ilgstoši.
Pērnā gada rudenī tur notiekošais bija saistīts ar vēlēšanām – ukraiņi gaidīja, kad tās paies, tiks apstiprināta jaunā valdība un tiks rasts konstruktīvs risinājums. Taču šobrīd redzams, ka problēmas aizvien turpinās. Tam ir ļoti negatīva ietekme uz Ukrainas budžetu.
Vienlaikus kravas mēģina vest apkārt Polijai, bet lielos apjomos graudus tagad cenšas izvest arī pa Melno jūru, caur tur izveidoto tā dēvēto "graudu koridoru", un izvesto graudu apjoms jau šā gada sākumā sasniedza to līmeni, kāds bija pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma.
Pagājušā mēnesī vien ar kuģiem šādi izvests ap pieciem miljoniem tonnu graudu.
"Ja tas tā turpināsies, tad līdz maija beigām vai jūnija sākumam mēs noteikti visus pagājušās ražas graudu atlikumus, kas atrodas Ukrainā, eksportēsim. Kopumā šī tirgus gada laikā nosūtījām gandrīz 34,5 miljonus tonnu, un tie tomēr ir diezgan labi rādītāji. Ceru, ka mēs nesēdēsim ar ražas atlikumiem, kā tas bija 2022. gadā vai 2023. gada sākumā," pauda Ukrainas Agrārās padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Šogad ukraiņu zemnieki sezonu sāk nedaudz labākos apstākļos, nekā tas bija pirmajos divos pilna apmēra kara pavasaros. Taču apstākļi joprojām ir smagi. Krievija nemitīgi turpina uzbrukumus pilnīgi visā Ukrainā – ne tikai frontei tuvāk esošajos apgabalos. Un lieli izaicinājumi saglabājas ne vien izaudzēt šādos apstākļos labu ražu, bet arī pēc tam to realizēt.
