Ja ne kovids, tad karš. Kā tas bija
SKAITĻI
1,3 miljoni cilvēku – pensiju uzkrājumu sistēmas otrā līmeņa dalībnieki.
No tiem:
576 000 – kategorijas “aktīvie 50” pensiju plānu klienti. Tajos līdz pusei līdzekļu iegulda akcijās, un to riska līmenis tiek uzskatīts par vidēju.
380 000 cilvēku izvēlējušies grupu “aktīvie 100”, šie pensiju plāni visus līdzekļus iegulda akcijas.
183 000 ir dalībnieki konservatīvajos plānos, kas neiegulda akcijās.
152 000 – sabalansētajos plānos (iegulda akcijās līdz 25% līdzekļu).
Avots: manapensija.lv. 29.12.2023 dati.
Ātrs kritums. Kāpums. Atkal kritums. Un atkal kāpums. Tā var aprakstīt pēdējos četrus gadus pasaules fondu biržās un – pēc inerces – Latvijas otrā līmeņa pensiju fondos. Tie iegulda līdzekļus vērtspapīros, un tajos automātiski piedalās 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Iemesli panikai parādījās regulāri.
2020. gada marts. Covid-19 pandēmijas sākums. Pirmie lokdauni. Krīzes gaidas virknē nozaru, no mazumtirdzniecības (izņemot tiešsaistes veikalus – tie bija vinnētāji) līdz ceļojumu, aviolidojumu, kinoteātru un citu izklaižu industrijai. Rodas bažas, ka stingrā cīņa ar vīrusu, kad visi sēdēs mājās, paralizēs pasaules ekonomiku. Eiropas un Amerikas biržās martā notiek paniskas izpārdošanas, atsevišķās dienās indeksi krīt par 10%, (un tirgus veterāni teic, ka viņi savu desmitiem gadu ilgo karjeru laikā kaut ko tādu nav pieredzējuši, parasti indeksa svārstības 3% robežās dienas laikā tiek uzskatītas par netipiski straujām). Kopumā akciju tirgi Eiropas Savienībā un ASV tobrīd, uz kovida panikas viļņa, zaudēja apmēram trešdaļu vērtības, taču atsevišķi emitenti no cietušajiem sektoriem pieredzēja pat desmitkārtīgu cenas kritumu.
Toreiz kritumu piedzīvoja arī Latvijas "aktīvie" pensiju plāni, kas tradicionāli investē Amerikas un Eiropas akcijās. "Covid-19 jau "noēdis" līdz ceturtdaļai pensiju uzkrājumu," ar šādu virsrakstu bažas pauda LSM.lv, tekstā gan godīgi brīdinot, ka satraukties ir vērts tikai cilvēkiem, kuriem lielā krituma brīdis sakritis ar pensionēšanās laiku (un valdība drīz vien sarosījās, dodot šādiem cilvēkiem iespēju atstāt pensiju plānu pusotru gadu vēlāk, cerībā, ka tirgi šajā laikā atgūsies). Pārējiem šādās situācijas nav, par ko satraukties:
ilgtermiņā pasaules ekonomikas (un akciju tirgu) kāpums praktiski ir neizbēgams.
JAUTĀJUMA VĒSTURE
“Izlīst” no krīžu bedres
Kā ne reizi vien rakstījis LSM.lv (piemēram, šeit), investējot akcijās, laiks strādā investora labā: jo ilgāks investēšanas termiņš, jo lielāka iespēja gūt peļņu. Ja pat pēc 2009. gada krīzes, kas bieži tika salīdzināta ar Lielo depresiju, Amerikas un Eiropas akciju tirgi pilnībā atguvās no krituma (t.i., atgriezās pirmskrīzes līmeņos) pēc četriem līdz sešiem gadiem, bet pēc tam piedzīvoja vairākkārtīgu kāpumu, tad septiņi gadi ir termiņš, kurā atgūšanās no kritumiem, lai cik briesmīgi tie neliktos, izskatās vairāk nekā iespējama, bet desmit gados – gandrīz garantēta.
Ar nelieliem precizējumiem. Gadījumā ar pensiju fondiem šis princips darbojas jo precīzāk, jo lielāka daļa līdzekļu tiek ieguldīta akcijās, un ar lielāko iespējamību – attiecībā uz “pasīvajiem” “indeksu” fondiem, kas automātiski investē biržas indeksos. “Aktīvi” pārvaldītajos plānos klientiem var arī nepaveikties, ja menedžments pieļaus kļūdas, nelaikā pērkot vai pārdodot vērtspapīrus, - arī tādi piemēri Latvijā ir bijuši. Turklāt nevajag aizmirst par valūtas svārstībām (piemēram, gadījumā ar ASV akcijām – koriģēt atbilstoši dolāra kursam attiecībā pret eiro).
Un patiešām: 2020. gada februāra–marta kovida izraisītā panika biržās beidzās daudz agrāk par pašu kovidu. Izpārdošana biržu grafikos tā arī palika kā dziļa, bet šaura (t.i., neilga) "bedre", kas tika pilnībā "aizbērta" jau vasarā (taču vēsturē tā palika kā reta iespēja drosmīgiem pircējiem ātri tikt pie lielas peļņas). Pēc tam biržās turpinājās kāpums. Pabeidzot ekskursu vēsturē: 2021. gada beigās Amerikas indekss "S&P 500", kurā ietverta 500 lielāko biržā kotēto ASV uzņēmumu akciju vērtība, pārsniedza 4700 punktu līmeni, – tas ir vairāk nekā divkārtējs pieaugums salīdzinājumā ar "kovida panikas" laikā sasniegto "bedres dibenu" un kāpums par vairāk nekā trešdaļu salīdzinājumā ar maksimālo līmeni pirms panikas.
Un kas notika ar Latvijas pensiju plāniem – vai tie arī "uzlēca atpakaļ"? Sākoties pandēmijai, vēl nebija pensiju plānu, kuriem būtu atļauts ieguldīt akcijās līdz 100% līdzekļu – maksimums tolaik bija 75%, tāpēc korelācija ar biržām nebija pilnīga. Tomēr Latvijas pensiju plāni no grupas "aktīvie 75", kas pirms tam uz panikas viļņa bija piedzīvojuši vislielāko kritumu, līdz 2020. gada beigām bija atguvuši zaudēto un atgriezušies pirmspandēmijas maksimālajos līmeņos.
2021. gads biržās kļuva par zaudējumu atgūšanas un vētraina kāpuma laiku. "Aktīvajos" pensiju plānos bija padsmit, bet dažos arī vairāk nekā divdesmit procentu pieaugums.
Bet pēc tam sākās 2022. gads — un tas atkal bija "neveiksmīgs" (kāpēc pēdiņās, paskaidrosim tālāk). Pensiju plānu vērtība tolaik saruka par 14,1%. Situāciju ietekmēja ģeopolitiskie riski, to vidū karš Ukrainā, skaidroja Latvijas Banka. Bet galvenie riski pasaulē bija augstā inflācija, un cīņa pret to sadārdzināja kredītus, – un, kā daudzi bažījās, varēja novest līdz recesijai Amerikā un Eiropā. Centrālo banku cīņa pret inflāciju noveda pie tā, ka kritumu piedzīvoja arī konservatīvie plāni, kas līdzekļus iegulda tikai uzņēmumu un valsts obligācijās, kuras pirms tam pašas bankas dēvēja par visdrošākajām. Eksperti atkal ieteica nākamajiem pensionāriem nesatraukties, bet pagaidīt trīs četrus gadus, varbūt rezultāti būs labāki.
2023. gads atkal bija "veiksmīgs", turklāt viss biržas indeksu kāpums bija pēdējos divos mēnešos, novembrī un decembrī. Rezultāti no plus 14% ("INVL maksimālais 16+") līdz plus 22,5% ("CBL Indeksu plāns") — grupas "aktīvie 100" plāniem, kuriem visi līdzekļi tiek ieguldīti akcijās. Tos izvēlējušies 380 tūkstoši klientu jeb gandrīz katrs ceturtais sistēmas dalībnieks. Šajā grupā pieaugums 2023. gadā gandrīz pilnībā kompensēja 2022. gada zaudējumus. Ja atskatāmies tālākā pagātnē, tad pēc pēdējo trīs gadu rezultātiem (no 2021. gada sākuma) vairākumam pašreizējo plānu "aktīvie 100" rezultāts ir plus 6–8% katru gadu, bet pēdējos gados – plus 7–11% gadā.
Pats "masveidīgākais" segments klientu skaita ziņā – grupas "aktīvie 50" pensiju plāni (tos līdz pat šim brīdim izmanto 576 tūkstoši cilvēku) – 2023. gadā nodrošināja 10,5–11,7% ienesīgumu. Tas nav slikti, tomēr nav tik labi kā "aktīvajiem 100". Rezultāti par pēdējiem trim gadiem – atkarībā no izvēlētā plāna, niecīgs vai neliels kāpums: 0,5–3% gadā. Bet par pēdējiem pieciem gadiem – plus 3 līdz 6% gadā.
Mazāk populārajiem (183 tūkstoši cilvēku) konservatīvajiem plāniem, kurus tradicionāli iesaka tiem, kuriem līdz pensijai atlikuši mazāk par septiņiem gadiem, 2023. gadā pieaugums bija 6–7%, kas tikai daļēji kompensēja iepriekšējo gadu kritumu (sk. tabulu) . Šajā grupā trīs gadu rezultāts tomēr ir ar mīnus zīmi (1 4% gadā), piecos gados – "gandrīz pa nullēm" (no plus 0,6% līdz mīnus 1,1% gadā.
Kas būs tālāk
2024. gada sākums turpina priecēt investorus ar optimismu tirgos. Janvāra beigās indekss "S&P 500" – Amerikas ekonomikas spogulis – pārsniedza 4900 punktu atzīmi, atjaunojot savu vēsturisko rekordlīmeni. Galvenais pieauguma veicinātājs bija lielākie tehnoloģiju uzņēmumi, no "Apple" līdz "Netflix". Latvijas plāni, kas iegulda tikai akcijās, arī dodas pa dziļa optimisma lielceļu, to vērtība mēneša laikā kāpusi par 1–3,6% (29. janvāra dati).
Volstrītas konsensa prognoze 2024. gadam, kas atspoguļo tirgus veterānu mediānās gaidas, paredz biržas indeksu ļoti pieticīgu kāpumu. "S&P 500" – līdz 5068 punktiem, kas nozīmē plus apmēram 3% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Tomēr, kā atgādina "New York Times", veterānu prognozēm ir īss derīguma termiņš, jo
paredzēt galvenos ekonomikas notikumus un rādītājus gadu uz priekšu ir nereāli.
To arī ilustrēja pagājušais gads: tad Volstrītas kolektīvais saprāts "nogulēja" (negaidīja) novembra un decembra biržu "ralliju", un tas izrādījās pilnīgs pārsteigums.
Kāpēc pensiju plānu "zaudējumi" un "mīnusi" reizēm ir labi
Tagad paskaidrosim, kāpēc "neveiksmīgais" vai "neizdevīgais" laiks uzkrājumiem (no ziņu virsrakstiem) mums rakstīts tieši tā – pēdiņās.
Satraukums plašsaziņas līdzekļos periodos, kad pensiju plānu ienesīgums ir negatīvs un virsraksti par uzkrājumiem "neizdevīgo" laiku (šis starp citu, ir mūsu virsraksts), ir dabīgi. No otras puses, tie nav pilnībā racionāli: kā tāda cilvēka uzvedība, kuram krīzes laikā nekustamo īpašumu tirgū izdevies lēti iegādāties labu dzīvokli, taču viņš nevis priecājas, bet, gluži pretēji, ir neapmierināts, ka tirgus ir "krities" (lai gan tieši tādēļ, ka tas ir "krities", ir radusies iespēja nopirkt lēti).
Neapšaubāmi, ka pensiju uzkrājumu vērtības krišanās ir reāls zaudējums tiem, kuri tajā laikā sasniedz pensijas vecumu un līdz ar to atstāj uzkrājošo pensiju sistēmu. Piemēram, ja gadu pirms pensionēšanās uzkrātais kapitāls bija 30 tūkstoši eiro, bet līdz pelnītā atpūtā došanās brīdim tas bija samazinājies līdz 26 tūkstošiem (pilnībā reālistisks zaudējumu apmērs daudziem klientiem 2022. gadā), tad ir sāpīgi.
Tiesa, šīs sāpes krituma gadījumā tieši izjūt mazākums: pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, katru gadu dalību uzkrājošo pensiju sistēmā vecuma dēļ pārtrauc 20–21 tūkstotis cilvēku (bet kopējais dalībnieku skaits, kā jau minēts iepriekš, ir 1,3 miljoni). Paradokss ir tajā, ka ar
mazākuma acīm situāciju bieži vien redz arī vairākums. Lai gan vairākumam mīnusu periodi ir nevis "neveiksmīgs" laiks, bet, gluži otrādi, iespēja investēt līdzekļus par izdevīgu cenu.
Apskatīsim kā piemēru "Indexo jauda 16–50" – pēc aktīvu apmēra lielāko plānu segmentā "aktīvie 100". Apmēram 86 tūkstoši klientu, kuru rēķinos sakrāti 677 miljoni eiro (2024. gada 18. janvāra dati). Iedomāsimies klientu ar Latvijas apstākļiem nelielu mēnešalgu 1000 eiro "uz papīra". Pensiju sistēmas otrajā līmenī no viņa algas automātiski tiek ieskaitīti 6% jeb 60 eiro mēnesī. Par to ik mēnesi tiek pirktas pensiju plāna daļas. Pēc Manapensija.lv datiem, 2022. gada sākumā viena "Indexo jauda 16–50" daļa maksāja 1,52 eiro (mēnesī par 60 eiro tiek nopirktas 39 fonda daļas), bet tā paša gada beigās viena daļa maksāja būtiski lētāk – 1,33 eiro (par tiem pašiem 60 eiro iznāk 45 daļas). Bet 2023. gada beigās daļas vērtība no jauna izauga līdz 1,58 eiro (38 daļas).
Ja cilvēka darba alga šajā laikā nav mainījusies, tad vislielākais kapitāla palielinājums viņam būs uz to daļu rēķina, kuras tika pirktas par 1,33 eiro, jo rezultātā to vērtībai bijis vislielākais pieaugums, un par tiem pašiem 60 eiro tās tika nopirktas visvairāk. Un pretēji – vismazākais ienesīgums būs daļām, kas nopirktas par visaugstāko cenu.
Privātajiem (brīvprātīgajiem, pazīstami arī kā trešā līmeņa) pensiju fondiem pazīstams uzvedības modelis šādās situācijās ir palielināt iemaksas summu periodos, kad fonda daļas kļūst lētākas: kārtējās krīzes, pandēmijas, Fukušimas avārijas vai reģionālā kara dēļ.
"Ja vērtē racionāli, tieši krituma periodiem jāiepriecina tie, kuriem līdz pensijai tālu, – viņi taču pērk finanšu aktīvus ar atlaidēm. Taču tas tā ir ar vairākiem nosacījumiem: ja nav lielas krīzes, kad jūs varat zaudēt darbu vai daļu ienākumu. Ideāla situācija ir, ja jūsu alga aug straujāk par inflāciju, bet tajā pašā laikā kļūst lētākas pensiju plānu daļas, kuru iegādei ik mēnesi aiziet daļa algas," saka "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.
Triks tomēr slēpjas tur, ka cilvēka smadzenēm "mīnusi" un "zaudējumi" ir kaut kas slikts un nepatīkams, pat ja tas ir izdevīgi.
Par to rakstīja Nobela prēmijas laureāts Daniels Kānemans un Amoss Tverskis, uzvedības ekonomikas līdzdibinātāji, kas ir autori svarīgākajiem darbiem tiem, kas nodarbojas ar investēšanu ilgi un nopietni. Pēc viņu novērojumiem – bet viņi veikuši ļoti daudz eksperimentu –, cilvēks uztver finansiālos ieguvumus un zaudējumus neracionāli.
Piemēram, zaudējuši 1000 eiro, jūs satrauksieties vairāk, nekā priecātos tad, ja būtu atraduši 1000 eiro. Vēl vairāk: ja piedāvātu spēli ar monētas mešanu, kurā, uzmetot rakstu, jūs saņemtu 150 dolāru, bet uzmetot ērgli, jums būtu jāatdod 100 dolāri, vairākums spēlēt atteiktos, lai gan lielāka iespēja ir gūt peļņu (iespēja, ka uzkritīs ērglis vai raksts, ir vienāda; pietiekami liela metienu skaita gadījumā jūs atdosiet 100 dolārus tikpat daudz reižu, cik saņemsiet 150 dolārus).
Kānemans un Tverskis šo kognitīvo "kļūdu" dēvēja par "zaudējumu nepieņemšanas" efektu un secināja: tādas mūsu smadzenes radījusi evolūcija.
Izdzīvošanai bija svarīgāk izvairīties no bīstamības, nekā meklēt patīkamo ieguvuma perspektīvu, bet finanšu pasaule, pēc Kānemana un Tverska domām, ir senā evolūcijas mehānisma mūsdienu forma.
Tādēļ, kad sociālajā tīklā "X" kārtējo pensiju plānu mīnusu dēļ aptuveni 30+ vecuma cilvēki skumst (vai priecājas par plusiem), tas Kānemana un Tverska lasītājiem ir kaut kas pazīstams un nav nekas pārsteidzošs. Lai gan nav racionāls, ja par to aizdomājas.
Aptauja: Iedzīvotājiem ir maza ticība valsts spējai palielināt viņu pensiju kapitālu
Idejai, ka valstij vajadzētu izveidot savu uzņēmumu Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumu pārvaldīšanai papildus jau esošajiem privātajiem pārvaldītājiem, sabiedrībā nav masveida atbalsta, liecina pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veiktā "Norstat" aptauja. To atbalstīja tikai trešdaļa respondentu, bet aptuveni puse pauda vai nu neitrālu attieksmi, vai nepauda viedokli.
Tikai grupā "60 gadi un vecāki" atbalsts pārsniedza 40% – lai gan tieši šie cilvēki nevar gūt labumu no iespējamās idejas īstenošanas.
2023. gada novembrī deputāts Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka iedzīvotāji vēlētos, lai valsts piedalās otrā pensiju līmeņa pārvaldībā, kurā strādājošie Latvijas iedzīvotāji katru mēnesi iemaksā 6% no savas bruto algas. Saeimas deputāts un bijušais finanšu un labklājības ministrs norādīja, ka pašlaik šo naudu pārvalda septiņi privātie komersanti, savukārt valsts, viņaprāt, varētu izveidot astoto, kas tai uzticētos līdzekļus ieguldītu valsts obligācijās. Ziņu aģentūra LETA toreiz ziņoja, ka politiķis plāno atgriezties pie šī jautājuma pēc Jaungada.
2024. gada janvārī pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma uzņēmums "Norstat" aptaujāja 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, vai viņi atbalsta šādas valsts struktūras – pensiju kapitāla pārvaldītāja – izveidi. Izrādījās, ka vairāk ir tādu, kas tam pilnībā vai daļēji piekrīt, nekā tādu, kas tam nepiekrīt (33% pret 20%), savukārt gandrīz pusei ir neitrāla attieksme pret jaunievedumu, vai viņi nezina, ko teikt.
Visretāk atbalstu vai nepiekrišanu pauduši gados jaunākie respondenti (līdz 29 gadiem ieskaitot), kuri visbiežāk atzinuši, ka viņiem nav viedokļa par šo jautājumu. Savukārt vecākie respondenti (60 līdz 74 gadi), gluži pretēji, visbiežāk norādījuši, ka daļēji piekrīt otrā līmeņa valsts pārvaldnieka idejai. Cilvēki, kuri kā savu norādījuši latviešu tautību, nedaudz biežāk piekrita šai idejai nekā cilvēki, kuri kā savu norādījuši krievu tautību, un gandrīz tikpat daudz bija tādu, kuri tai nepiekrita.
Tomēr gandrīz visās grupās "noteikti piekrītu" īpatsvars nedaudz pārsniedz 10% vai nesasniedz šo līmeni, tāpat kā "noteikti nepiekrītu".
