Uz jautājumu, kas būtu jādara ar tiem uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, Kučinskis atzina, ka efektīvākais veids būtu publiskot šo uzņēmumu sarakstu. "Publiskā izgaismošana ir pats efektīvākais veids, kas atstāj nospiedumus reputācijā," piebilda Kučinskis.
Norādot, ka jau iepriekš šādi saraksti publicēti, Kučinskis piebilda, ka tie ir atsevišķi gadījumi, bet, ja būtu šāds viens saraksts, kas "visur tiek rādīts un tā ir kā sistēma", tas būtu efektīvi.
Tāpat tiek apspriesta iespēja, ka šādus uzņēmumus izslēdz no publiskajiem konkursiem. "To es arī atbalstītu. Apspriešanā ir arī sankcionēto personu saistītie nekustamie īpašumi, kam šobrīd ir atlaides un kam noteikti varētu paaugstināt nodokli,"
sacīja Kučinskis.
Viņaprāt, koalīcijas vienošanās aizliegt graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas ir novēlota: "Rodas jautājums, kāpēc tik vēlu kaut kas tiek darīts, jo ir nepārprotami fakti, ka te kaut kas paliek un aizķeras. Ar šo īsti nevar kavēties."
Tikmēr graudu tranzīts ir cita lieta, jo "tā ir visas Eiropas Savienības politika balstīt Āfriku un ir grūti nodalīt to no citām valstīm, bet būs diskusijas arī par šo", turpināja Kučinskis. "Tas, kas noteikti ir jādara, mums jāprasa Eiropas Savienības kopējā politikā to ielikt iekšā, tas būtu saprātīgākais. Galvenais, lai mums būtu kontrole pār to, ka šeit nenobirst nekas."
KONTEKSTS:
Latvija patlaban ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas. Lielu daļu šo preču veido tieši graudaugi.
Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudu, Latvija rosināja Eiropas Savienību aizliegt Krievijas graudu importu.
