Pirms četriem gadiem Zviedrija pārsteidza Eiropu ar savu Pirātu partiju, kuras divi pārstāvji iekļuva Eiroparlamentā. Anna Trūberga ir viena no kandidātēm Pirātu partijas sarakstā šogad.
Intervijā Zviedrijas televīzijai viņa stāsta, ka ir apņēmības pilna strādāt cilvēku integritātes aizsardzībai. „Mums jau tagad ir divi pirāti Eiroparlamentā, un tur vajag vairāk šādu pirātu,” viņa uzsver. Viņa ir pārliecināta, ka Pirātu partija arī šoreiz iegūs iespēju strādāt ar saviem jautājumiem Eiropas līmenī.
Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina par ko citu. Pirātu partijas reitings Zviedrijā pašlaik ir tikai nedaudz virs viena procenta, kas nozīmē – viņi parlamentā neiekļūs.
Vislielākais atbalsts pagaidām ir Sociāldemokrātu partijai ar gandrīz 30 procentiem. Tai seko premjerministra Fredrika Reinfelda Moderātu partija.
Vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās Zviedrijā ir tradicionāli zemāka nekā vietējās vēlēšanās. Taču šogad vēlētāju aptaujas uzrāda lielāku aktivitāti. Tas ir pārsteigums gan politikas vērotājiem, gan partijām, atzīst Zviedrijas Radio komentētājs Tomass Rāmbergs.
„Šajās aptaujās mēs redzam, ka ir audzis to cilvēku skaits, kuri grib balsot, tas ir gandrīz vai brīnums. Ja mēs skatāmies, kas pēdējo gadu laikā ir noticis ar Eiropas Savienību, – tā ir milzīga leģitimitātes krīze. Ir mazinājusies uzticība Eiropa, dziļā krīzē ir svarīgākais ES projekts, eiro. Ir sociālā krīze, nedienas Grieķijā, daudzās valstīs ir liels bezdarbs, iet plašumā rasisms. Un panākumus gūst tās partijas un kustības, kuras atdzīvina idejas par rasu un kultūru sacensību – lai gan ES bija apņēmusies šiem jautājumiem vienreiz pielikt punktu,” skaidro Rāmbergs.
55% zviedru gatavojas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, neskatoties uz zudušo uzticību Eiropai. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka šis gads ir īpašs – to sauc par supervēlēšanu gadu, jo notiks arī pašvaldību un Riksdāga vēlēšanas. Tāda sakritība ir retums. Un vietējo vēlēšanu azarts pozitīvi ietekmē vēlētāju balsotgribu arī Eiropas līmenī.
Taču aktuālo jautājumu ziņā gan zviedri krietni atšķiras no pārējās Eiropas. Kamēr citviet vēlētājiem svarīgāka šķiet darbaspēka migrācija, zviedru uzmanības centrā ir apkārtējā vide, bezdarbs un tirdzniecība, atzīst Zviedrijas radio Eiropas korespondents Jenss Mollers.
„Darbs un ekonomika ir ļoti svarīgi jautājumi visā Eiropā. Bezdarbs ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Var protams, vaicāt, ko ES šajā ziņā var labot. Taču man nav šaubu, ka vēlēšanu debatēs līdz pat 25. maijam dominēs bezdarba jautājums. Turpretī vides jautājumi citviet Eiropā nebūt netiks uzskatīti par tik svarīgiem. Tie ir nozīmīgāki Zviedrijā, tas ir skaidrs,” spriež Mollers.
Un tomēr zviedri priekšvēlēšanu diskusijās ir racionālāki – viņi diskutē par tiem jautājumiem, kurus patiešām var risināt Eiropas Parlamentā, skaidro politologs Henriks Ekengrens Oskarsons.
„Tāds risks vienmēr ir pastāvējis, un daudzās Eiropas Parlamenta vēlēšanās citviet Eiropā tā tas notika. Vēlēšanas nacionalizējas, tiek runāts par jautājumiem, kas tiek risināti nacionālā līmenī un kam vispār nav nekāda sakara ar to, kas notiek Eiropas Parlamentā. Salīdzinājumā Zviedrijā Eiroparlamenta vēlēšanās daudz tiek runāts tieši par ES jautājumiem. Mēs iepretim citu valstu vēlēšanu debatēm izskatāmies labi,” saka Oskarsons.
Zviedrijas valdība šogad nospraudusi mērķi – panākt, lai vismaz 50 procenti vēlētāju balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču daudzi zviedri maijā tomēr izvēlēsies nebalsot. Vairāk nekā 40 procenti no nebalsotājiem atzīst, ka vienkārši nav iedziļinājušies šo vēlēšanu nozīmē.
Anna Trūberga no Pirātu partijas uzskata, ka šī attieksme ir jālabo.
„Manuprāt cilvēkiem ir visai vājš priekšstats par to, cik liela ir ES ietekme uz mūsu dzīvi Zviedrijā. Pagājušajās vēlēšanās piedalījās 45 procenti balsstiesīgo, tas ir ļoti zems rādītājs. Tas ir ļoti skumji, ņemot vērā, ka līdz pat 80 procentiem likumu un regulāciju Zviedrijā balstās uz ES lēmumiem. Tāpēc manuprāt ir svarīgi izglītot cilvēkus, skaidrot, ka tas, kas notiek ES, ir svarīgi. Tas stipri ietekmē mūsu dzīvi Zviedrijā,” uzsver Trūberga.
Rudenī Zviedrijas Riksdāga vēlēšanās pie varas visdrīzāk atgriezīsies Sociāldemokrātu partija.
