Līdzīgi kā Latvijā arī Lietuvā priekšvēlēšanu laikā izskanēja populistiski solījumi izlīdzināt pensijas un minimālās algas. Atšķirībā no vecajām ES valstīm cilvēki aptaujās solīja atbalstīt tos, kam jau uzticējuši vadīt valdību - sociāldemokrātiem, - vai kā agrāk - konservatīvajiem.
"Tāpat kā citās valstīs vietējie iedzīvotāji diezko daudz nezina, ar ko nodarbojas eiroparlamentārieši. Līdz ar to partijas pievērsās galvenokārt iekšpolitikas problēmām, solot tās risināt arī Briselē. Lai arī tās, iespējams, tur nemaz nevar novērst, viņi sola, ka pastiprināti pievērsīsies tām gan vietējā, gan Eiropas līmenī," Latvijas Televīzijai sacīja politologs, Vitauta Dižā universitātes profesors Lauras Bielinis.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, EP vēlēšanu kandidāti bija pievērsuši uzmanību arī Baltijas vienotības tematikai.
"Notikumi Ukrainā un tas, ko dara Putina režīms, ir licis partijām vairāk runāt par Baltijas reģiona interešu koordināciju Eiropā. Mums ir kopīgi jādomā par enerģētisko neatkarību un arī par ciešāku militāro kooperāciju," uzskata Liberāļu partijas līderis Eligijs Masiulis.
Paralēli EP vēlēšanām Lietuvā notiek arī prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Par Lietuvas prezidenta amatu sacenšas pašreizējā prezidente Daļa Grībauskaite un Zigmants Balčītis. Grībauskaites atbalstītāju loks gan pakāpeniski samazinājies.
"Galvenokārt viņai [Grībauskaitei] pārmet neveiksmes ārpolitikā. Savas kadences laikā viņa ir pamatīgi sabojājusi attiecības ar Poliju, mums nebija tik daudz problēmu Adamkus laikā. Tāpat ir bijuši vairāki nepatīkami starpgadījumi ar ASV, kas padarīja attiecības vēsākas, un arī polemika un sakari ar Latviju ir bijuši daudz vājāki, nekā tie bija iepriekšējā prezidenta laikā," saka profesors Bielinis.
Jau vēstīts, ka Lietuvas prezidenta vēlēšanās līdz plkst.19.00 piedalījušies 37,59% balstiesīgo, liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Vēl gan nav saskaitīti dati no visiem iecirkņiem.
