Siltumnīcefekta gāzu līmenis pieaug, neskatoties uz fosilā kurināmā emisiju samazināšanos 2020. gadā, jo liela daļa pasaules ekonomikas strauji palēninājās Covid-19 pandēmijas dēļ. Savukārt planētas jūras līmenis paaugstinājās desmito gadu pēc kārtas, sasniedzot jaunu rekordu – 97 milimetrus virs vidējā līmeņa 1993. gadā, kad sākās satelītu mērījumi.
Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas administrators Riks Spinrads norādīja, ka šajā ziņojumā sniegtie dati ir skaidri – mēs turpinām redzēt pārliecinošākus zinātniskus pierādījumus tam, ka klimata pārmaiņām ir globāla ietekme un tām nav palēninājuma pazīmju.
Tā kā daudzas kopienas šogad ir skāruši plūdi, ārkārtējs sausums un vēsturisks karstums, tas liecina, ka klimata krīze nav nākotnes drauds, bet gan lieta, kas jārisina jau šodien, uzsvēra Spinrads.
Pagājušais gads bija starp sešiem siltākajiem reģistrētajiem kopš 19. gadsimta vidus. Arī ūdens temperatūra bija rekordaugsta, jo īpaši Tibetas ezeros, kas ir videi nozīmīgs reģions kā ūdens avots daudzām Āzijas lielākajām upēm.
