Otrdien vakarā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi publiskoja savu atzinumu par situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā (AES). Viņš apstiprināja, ka AES ir izvietota Krievijas kaujas tehnika un ka tur darbojas Krievijas kompānijas "Rosatom"darbinieki.
Grosi īpaši aicināja ap atomelektrostaciju izveidot drošības zonu, lai novērstu radioaktīvas noplūdes riskus un vēl lielāku bojājumu rašanos.
Vēlāk ar līdzīgu aicinājumu klajā nāca arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, piebilstot, ka visdrošākais risinājums tomēr būtu pilnīga kara izbeigšana.
Pēc ziņojuma publiskošanas visai asa vārdu apmaiņa ir notikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē, kur Krievijas sūtnis Vasīlijs Ņebenzja ir kritizējis šo atskaiti, jo tajā neesot skaidri nosaukts vārdā stacijas apšaudītājs. Ņebenzja izteicies, ka lietas ir nepieciešams saukt īstajos vārdos, ar to domājot, ka atomenerģijas aģentūra par atomelektrostacijas apšaudīšanu nav vainojusi Ukrainu. Krievijas sūtnis arī piebildis – ja Kijivas provokācijas turpināsies, nav nekādu garantiju, ka tas nenovedīs pie nopietnām sekām, par kurām atbildīga būs gan Kijiva, gan tās atbalstītāji Rietumos. Šādus izteikumus gan uzreiz asi kritizēja ASV pārstāvji, uzsverot, ka problēmas pamatcēlonis ir tieši Krievijas iebrukums un atomelektrostacijas sagrābšana.
Savukārt, kā paziņojis Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Serhijs Kisļica,
Krievijas puse ir mēģinājusi izdarīt spiedienu uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītāju Rafaelu Grosi laikā, kad aģentūras eksperti gatavoja ziņojumu par situāciju Zaporižjas AES.
Kisļica norādījis, ka Krievija ir sūdzējusies par to, ka tai nav bijis pietiekami daudz laika iepazīties ar aģentūras ziņojumu, taču tieši Maskavas pārstāvji bija steidzamības kārtā sasaukuši ANO Drošības padomes tikšanos, lai tā notiktu vēl pirms ziņojuma publicēšanas.
Viens no pēdējās dienās visnotaļ bieži apspriestajiem jautājumiem ir ziņa, ka Krievija bruņojuma trūkuma apstākļos esot noslēgusi vienošanos par miljoniem artilērijas lādiņu un tuvas darbības raķešu iepirkšanu no Ziemeļkorejas.
Kā norādījuši ASV Valsts departamenta un Baltā nama pārstāvji, nav nekādu pierādījumu par to, ka šāda vienošanās tiešām ir noslēgta vai ka šāds bruņojums ir sasniedzis kaujas lauku. Taču, ja šādas ziņas apstiprinātos, tas būtu pierādījums, cik ļoti ārvalstu noteiktās sankcijas ir ietekmējušas Krievijas aizsardzības sektora spējas.
Iepriekš ne reizi vien ir ziņots, ka no Krievijas ieņemtajām pilsētām piespiedu kārtā ir izvesti uz Krieviju Ukrainas pilsoņi, tostarp bērni, kuri pēc tam izmitināti dažādos reģionos. Krievija šādu cilvēku pārvietošanu dēvē par evakuāciju. Ukraina ir vairākkārt apsūdzējusi Maskavu savu pilsoņu tiesību pārkāpšanā, tostarp piespiežot viņus mācīties pēc Krievijas izglītības programmas. Taču Krievijas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Tatjana Moskaļkova ir paziņojusi, ka viņai nav zināms neviens gadījums, kad no Ukrainas izvestajiem cilvēkiem būtu liegtas tiesības saņemt izglītību.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
