Zelenskis: Ukrainā situācija ir ļoti, ļoti smaga

Krievijas spēki Ukrainas dienvidu daļā turpina uzbrukumus Severodoneckai un Limanai, kas ir stratēģiski svarīgas pilsētas turpmāko uzbrukumu veikšanai Donbasā. Kā paziņojušas vairākas ārvalstu amatpersonas, Krievijas prezidenta rīcība arvien vairāk apstiprina mērķtiecīgu vēlmi iznīcināt Ukrainas identitāti.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 94. dienu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Šī diena Ukrainas karā sākusies ar savdabīga rekorda pasludināšanu. Ukrainas bruņotie spēki informējuši, ka pirmajās 94 kara dienās ir likvidēti jau aptuveni 30 tūkstoši krievu iebrucēju. Šī gan, protams, ir vienas puses sniegtā informācija, kas jāizvērtē kritiski. Tāpat kritiski jāizvērtē jebkuras ziņas par panākumiem kaujas laukā.

Joprojām aktīvas cīņas turpinās Severodoneckā un Limanā, kas, pēc neoficiālas informācijas, vakar it kā pārgāja Krievijas spēku kontrolē, taču vēlāk šādas ziņas tika noliegtas. Kā uzskata britu izlūkdienesti, Limanas ieņemšana ir stratēģiski svarīga turpmākajiem uzbrukumiem Donbasam, īpaši Slovjanskai un Kramatorskai.

Kā vakar savā uzrunā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, situācija Donbasā tiešām nav vienkārša.

"Kā jau prognozēts, situācija ir ļoti, ļoti smaga. Okupanti cenšas vismaz uz 100. kara dienu sasniegt tos mērķus, kurus cerēja īstenot jau pirmajās dienās pēc 24. februāra, tāpēc viņi ir sakoncentrējuši Donbasā maksimāli daudz artilērijas un maksimumu rezervju. Tur ir gan raķešu triecieni, gan aviācija – viss. Mēs aizsargājam savu zemi tā, kā to ļauj mūsu pašreizējie aizsardzības resursi. Mēs darām visu, lai tos stiprinātu, un mēs tos stiprināsim. Ja okupanti domā, ka Limana vai Severodonecka būs viņu, tad viņi kļūdās. Donbass būs ukraiņu, jo tā ir mūsu būtība. Un pat tad, ja Krievija uz turieni atnesīs postažu un ciešanas, mēs tāpat atjaunosim visas pilsētas un ciematus, un tur nebūs nekādas reālas alternatīvas mūsu ukraiņu karogam," norādīja Zelenskis.

Arī ASV prezidents Džo Baidens uzskata, ka Putins mēģina noslaucīt no zemes virsas ukraiņu kultūru un identitāti. Savienoto Valstu līderis uzsvēris, ka ar savām darbībām Putins ir veicinājis nepieredzētu globālu sadarbību cīņā pret Krievijas agresiju un visas Eiropas iesaistīšanos NATO, liekot Zviedrijai un Somijai pieņemt lēmumu par pievienošanos aliansei. Vienlaikus kļuvis zināms, ka amerikāņu puse ir apstiprinājusi reaktīvo tālas darbības raķešu sistēmu nosūtīšanu Ukrainai, gan neprecizējot, tieši par kādām sistēmām ir runa.

Šajās dienās arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis izteicies, ka Krievijas prezidents Putins ir izvirzījis mērķi iznīcināt ukraiņu tautu. Pēc viņa vārdiem, Ukrainas kā valsts pastāvēšana Putinam nav pieņemama, tāpēc arī ir pamats sarunām par Ukrainā īstenoto genocīdu. Tā apmēri, visticamāk, vēl tik drīz nebūs zināmi, taču dažreiz pat apņemšanās to īstenot ir pielīdzināma noziegumam.

Bet, ja runājam par valstu līderiem, tad vakar vakarā uzmanību ir piesaistījis incidents ar bijušo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kuram robežsargi nav ļāvuši šķērsot robežu un izbraukt no Ukrainas. Tiek ziņots, ka Porošenko un citiem parlamentāriešiem ir bijuši visi nepieciešamie komandējuma dokumenti, lai rīt un parīt apmeklētu NATO parlamentārās asamblejas sēdi, taču robežsargi apgalvojuši, ka dokumenti ir viltoti vai atcelti. Atgādināsim, ka attieksme pret bijušo prezidentu un partijas „Eiropas solidaritāte” līderi Porošenko Ukrainā ir neviennozīmīga, jo viņš tiek apsūdzēts aizdomīgos darījumos, tostarp organizējot ogļu tirdzniecību no Ukrainas teritorijām, kas uz laiku okupētas.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt