Zelenskis: Pirms Krievijas iebrukuma partneri nesniedza Ukrainai konkrētus izlūkošanas datus

Britu laikraksts "Financial Times" atzinis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenkski par Gada cilvēku, dēvējot viņu par "ukraiņu tautas drosmes un noturības iemiesojumu cīņā pret Krievijas agresiju".

Zelenskis intervijā "Financial Times" izteicies, ka pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma 24. februārī Ukrainas starptautiskie partneri nesniedza Ukrainai konkrētus izlūkdatus.

Zelenskis: Pirms Krievijas iebrukuma partneri nesniedza Ukrainai konkrētus izlūkošanas datus
00:00 / 04:36
Lejuplādēt

Neskatoties uz Rietumu amatpersonu publiskiem brīdinājumiem, Kijivai nav sniegta izlūkdatu informācija par gaidāmo Krievijas uzbrukumu, uz kuru pamata būtu iespējama rīcība, teica Zelenskis.

"Neviens mums nerādīja konkrētus materiālus, sakot, ka [viņi] nāks no vienas vai otras puses", teica Zelenskis.

Dažas nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rietumu politiķi un mediji, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu ziņām, izteica minējumus par iespējamu uzbrukumu. Janvāra beigās tika paziņots, ka ASV un Eiropas līderi jau vienojušies par kopīgu rīcības plānu Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā.

Šogad augustā publicētajā laikraksta "The Washington Post" izmeklēšanā tika norādīts, ka ASV par iespējamu uzbrukumu zināja jau 2021. gada rudenī.

Zelenskis iepriekš intervijā laikrakstam "The Washington Post" sacīja, ka netic pilna mēroga kara iespējai ar Krieviju, neskatoties uz Rietumu partneru brīdinājumiem. Pēc tam viņš norādīja, ka partneri vispārīgi brīdinājuši Ukrainu par iebrukumu un sniegtā informācija neatšķīrās no Ukrainas rīcībā esošās.

Krievijas armijai turpinot apšaudīt Ukrainas teritoriju, aizvadītajā naktī piedzīvoti kārtējie raķešu uzbrukumi. Savukārt pirmdien pēcpusdienā Krievija veikusi kārtējo masveida raķešu uzbrukumu.

Līdzīgi kā citas, arī šī nedēļa Ukrainā sākusies ar Krievijas raķešu triecieniem, kuros cietuši vairāki cilvēki. Raķešu triecieni naktī skāruši tādas pilsētas kā Krivijrihu, Zaporižji, Nikopoli un Margaņecu. Savukārt pēcpusdienā, gaisa trauksmei skanot visos Ukrainas apgabalos, triecieni skāruši vairākas apdzīvotas vietas un tiek ziņots arī par bojāgājušajiem un ievainotajiem.

Triecieni skāruši gan kritiskās infrastruktūras, gan civilos objektus. Tiek ziņots, ka viena raķete nokritusi arī Moldovas teritorijā.

Tikmēr krievu mediji pirmdien ziņoja, ka Krievijā, Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc drona uzbrukuma noticis sprādziens.

Drons nokritis uz skrejceļa, un tā izraisītā sprādziena rezultātā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95" un ievainotas divas militārpersonas, kas nogādātas slimnīcā.

Netālu no bāzes esošie iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņojuši par spēcīgu sprādzienu, kas atskanējis ap plkst. 6, vēsta Saratovas mediji.

Mediji ziņo, ka sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie Rjazaņas. Tur arī bāzējas stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95" un eksplodējusi benzīna autocisterna. Viena lidmašīna bojāta, bet sprādziena iemesls nav zināms. Sprādziena rezultātā izcēlies ugunsgrēks un gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, bet seši guvuši ievainojumus.

Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats, komentējot sprādzienus, neapstiprināja, ka tos būtu paveikusi Ukraina.

"Viņiem vajag pakasīt pakausi, padomāt, kā un kas to izdarīja, kā tas notika. Atrast vainīgos. Varbūt tas prasīs kādu laiku. Tas ir satraucošs signāls viņiem," norāda Ignats.

"Nesen parādījās šie satelītattēli, ka tur koncentrēti līdz diviem desmitiem bumbvedēju, ievestas raķetes, notiek lidmašīnu uzpilde un treniņlidojumi. Tāpēc triecienu ticamība mums saglabājas un mums tiem jābūt gataviem. Bet attiecībā uz to, kas notika šodien – sagaidīsim satelītattēlus un tad jau varēsim runāt par bojājumu raksturu, un ceram, ka šo bojājumu ir pēc iespējas vairāk."

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti