Krievijas karavīri nespēj sakaut Ukrainas armiju, tāpēc viņi fiziski iznīcina katru Donbasa pilsētu un ciemu, teica Zelenskis.
Kā norādījis viens no komandieriem Bahmutā Jevhens Oropajs, situācija pie Bahmutas var mainīties, ja tiks atvests vairāk tanku, darbosies vairāk mīnmetēju un artilērijas, ja darbosies aviācija. Cilvēku šajā virzienā esot pietiekami, bet nepietiekami tam, lai veiktu rotāciju. Viņš atklāja, ka karavīri dažreiz sēž aukstos ierakumos trīs līdz piecas dienas, ir nepietiekami baroti, nevar sasildīties un slimo. Mobilizēto viļņi nepārtraukti šturmē ukraiņu pozīcijas, un tas nogurdina karavīrus. Neskatoties uz to, Oropajs uzskata, ka iebrucēji nespēs izpildīt savus mērķus un ieņemt Bahmutu pirms gadu mijas.
Ukrainai joprojām cenšoties nodrošināt lielākā skaitā un modernāku pretgaisa aizsardzību, Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ignats norādījis, ka Ukrainas debesis pašlaik nav pietiekami aizsargātas, jo Ukrainai joprojām ir vajadzīgas daudzas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Turklāt tiek izsmelta munīcija un rezerves daļas Ukrainas bruņotajos spēkos esošajiem padomju laikā ražotajiem kompleksiem.
Tikmēr izdevums "The Economist" vēsta, ka daži cilvēki no Zelenska svītas vēlētos nomainīt Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju pret pašreizējo Sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski. Šīs baumas satrauc augstākās Rietumu militārās amatpersonas, un abi ģenerāļi ir atturīgi komentāros par šīm baumām. Kādā augsta ranga ārvalstu militārajā komentārā izdevumam tika atzīmēts, ka informācija par iespējamo Zalužnija aizstāšanu ar Sirski labākajā gadījumā ir sīka sāncensība, bet sliktākajā gadījumā tā graus Ukrainas vienotību un vājinās Rietumu uzticību tās vadībai.
"The Economist" atzīmēja, ka ģenerālim Sirskim ir neērti runāt par iespējamo Zalužnija aizstāšanu ar viņu. Viņš norādīja, ka armijai jābūt apolitiskai. Zalužnijs tikmēr centies kliedēt baumas par spriedzi, sakot, ka uzticas ģenerālim Sirskim un uzklausa viņu.
Tikmēr ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien pieņēma atjauninātu rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā, kurā ir raksturoti apstākļi, kas izveidojušies pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā. Dokumentā nosodīts tas, ka Krievija izmanto Krimu ar mērķi veikt agresiju pret Ukrainu un atbalstītu Hersonas un Zaporižjas apgabalu nelikumīgās aneksijas mēģinājumus. Rezolūcija nosoda naida kurināšanu pret Ukrainu un ukraiņiem un dezinformācijas izplatīšanu, kura attaisno Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Ģenerālā asambleja uzskata par nepieņemamu jauno aizturēšanu vilni Krimā, piespiedu pārvietošanu uz Krimu un no Krimas, cilvēku pazušanu, kā arī tā saukto pārvietoto personu filtrāciju. Pret rezolūciju balsoja tādas valstis kā Baltkrievija, Ķīna, Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna, Kazahstāna, Krievija un citas.
Pentagona pārstāvis Pets Raiders komentējis Krievijas vēstniecības Vašingtonā paziņojumu, ka iespējamā "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas piegāde Ukrainai ir provokatīvs solis un "novedīs pie neparedzamām sekām". Viņš uzsvēra, ka Krievija nediktēs Savienotajām Valstīm, kādu militāro tehniku sūtīt uz Ukrainu. Raiders norādīja, ka Krievija, kas ir uzbrukusi savai kaimiņvalstij, slaktējusi civiliedzīvotājus un iznīcinājusi Ukrainas civilo infrastruktūru, izvēlējusies lietot tādus vārdus kā provokācija, lai aprakstītu sistēmas, kas domātas dzīvības glābšanai. Un tas ir ironiski un daudz pasaka par pašu Krieviju.
Runājot par "Patriot" sistēmu piegādi, Pentagona pārstāvis sacīja, ka pagaidām nevar komentēt medijos izskanējušo informāciju par piegādi Ukrainai.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons plāno piektdien sazvanīties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Makrons izteicās, ka aicinās Putinu pārtraukt uzbrukumus civiliedzīvotājiem Ukrainā un aicinās pabeigt plānus, lai nodrošinātu Zaporižjas atomelektrostacijas drošību. Francijas prezidents cer, ka "dažas lielvaras, Ķīna, Indija un citas" pievienosies spiediena izdarīšanai uz Krieviju.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
