Militārie eksperti prognozē, ka Krievijai var nepietikt spēka arī Doneckas apgabala pilnīgai ieņemšanai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Krievija sūta kaujās Luhanskas un Doneckas apgabalos okupēto teritoriju iedzīvotājus, izmantojot viņus par lielgabalu gaļu.
“Krievijas armija izmanto visas savas bruņotās spējas un nemaz neskaita cilvēkus.
Īpaši ciniski ir tas, ka okupanti pirmajā uzbrukumu līnijā ļoti bieži izmanto tos cilvēkus, kurus iesauca armijā iepriekš okupētajās teritorijās Doneckas un Luhanskas apgabalos.
Krievijas karavīri bieži slēpjas aiz šiem tā saucamajiem mobilizētajiem,” sacīja Zelenskis.
Krievijas karaspēks ir ieņēmis lielāko daļu Luhanskas apgabala administratīvā centra Severodoneckas teritorijas, taču Ukrainas karaspēks turpina sīvi pretoties, lai nepieļautu pilsētas krišanu.
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs uzskata, ka Severodoneckas aizstāvjiem vēl ir iespējas noturēt pilsētu un padzīt okupantus.
Aptuveni 800 civiliedzīvotāju slēpjoties bumbu patvertnēs zem Severodoneckas ķīmiskās rūpnīcas „Azot”, paziņojis Haidajs. Tie esot vietējie iedzīvotāji, kuri atteicās pamest pilsētu. Zem rūpnīcas atrodoties arī bērni, bet viņu nav daudz.
Iebrucēju mērķis esot pilnībā ieņemt Severodonecku un arī Lisičanksas pilsētu, lai Krievijas valdība varētu paziņot par visa Luhanskas apgabala „atbrīvošanu”, vēsta amerikāņu militārā domnīca „Kara izpētes institūts”.
Taču domnīcas analītiķi uzskata, ka pēc smagajām cīņām Severodoneckā Krievijas armijai vairs nepietiks spēka, lai ieņemtu arī Ukrainas kontrolē esošās teritorijas Doneckas apgabalā.
Lielbritānijas militārie izlūki savā jaunākajā ziņojumā raksta, ka Krievijas karaspēkam ir iniciatīva cīņā par Donbasu, tāpēc sagaidāms, ka iebrucēji tuvāko divu nedēļu laikā kontrolēs visu Luhanskas apgabalu.
Taču pašreizējie taktiskie panākumi esot izcīnīti ar milzīgiem resursu zaudējumiem, kas var atsaukties uz cīņu citās frontes zonās. Tas ir redzams Harkivas apgabalā un Hersonas apgabalā, kur Ukrainas spēki ir pārgājuši pretuzbrukumā.
Ukrainas bruņotie spēki kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī esot nogalinājuši gandrīz 31 000 krievu karavīru. Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija kara 100. dienā nākusi klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka kopš 24. februāra ukraiņi savas nācijas radīšanā ir paveikuši vairāk nekā iepriekšējos simt gados.
Ukraiņi visai pasaule arī esot apliecinājuši, ka tā ir pati drosmīgākā nācija, bet Ukrainas armija – viena no spēcīgākajām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
