Zviedrijas prokurori Asanžu vēlas nopratināt saistībā ar apsūdzībām par izvarošanu, bet līdz šim atteicās to darīt Londonā. Savukārt Asanžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā tieši tādēļ, ka pretojas izdošanai uz Zviedriju, baidoties, ka tālāk viņu izdos ASV.
Asanža līkloči Lielbritānijā sākās 2010.gadā, pēc tam, kad viņa dibinātā interneta vietne „WikiLeaks” izpelnījās Vašingtonas dusmas, publicējot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā.
Lielbritānijas policija viņu aizturēja, pamatojoties uz Zviedrijas izdotu aresta orderi. Zviedrijā viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu un seksuālu uzmākšanos divām sievietēm Zviedrijā, kuras bija „WikiLeaks” brīvprātīgās līdzstrādnieces. Asanžs apsūdzības kategoriski noliedz. Viņš nepiekrita izsūtīšanai uz Zviedriju, baidoties, ka Stokholma viņu izdos ASV, kur viņam draudētu mūža ieslodzījums vai nāvessods. Sākās garš tiesāšanās process, kur laikā viņam tika noteikts mājas arests un bija jāvalkā elektroniska aproce.
Austrālijas žurnālists un aktīvists 2012.gada jūnijā tomēr pamanījās aizkļūt līdz Ekvadoras vēstniecībai Londonā, kur lūdza politisko patvērumu, ko Ekvadora pēc dažiem mēnešiem arī piešķīra.
Ir pagājušas gandrīz 1000 dienas kopš Asanžam nācies uzturēties vēstniecībā Ekvadoras diplomātu paspārnē.
Bet piektdien lieta atkal ir strauji iekustējusies pēc negaidītā Zviedrijas prokuroru paziņojuma, ka viņi ir gatavi paši ierasties Ekvadoras vēstniecībā, lai nopratinātu Asanžu, nevis gaidīt, kad kādu dienu varbūt viņš nonāks Zviedrijā.
Līdz šīm Zviedrijas prokurori bija atteikušies nopratināt Asanžu Londonā. Bet tagad Stokholma mainījusi nostāju. Iemesls tam ir fakts, ka augustā iestāsies noilgums dažiem no Asanžam inkriminētajiem noziegumiem.
Prokurore Marianne Nī paziņoja, ka viņa vienmēr uzskatījusi, ka austrālieša nopratināšana nevis Zviedrijā, bet Ekvadoras vēstniecībā mazinātu iztaujāšanas kvalitāti. Tomēr tagad „galvenais ir laiks,” norādīja prokurore, piebilstot, ka tādēļ viņa spiesta pieņemt šādas „nepilnības izmeklēšanā”.
Asanžs šādam variantam piekrīt, raidsabiedrībai BBC norādīja viņa advokāts Pers Samuelsons.
„Džuljenam Asanžam šī ir liela uzvara. Mēs jau vairāk nekā četrus gadus esam prasījuši, lai tas notiku. Vienīgais, kas kaitina, ka šis Zviedrijas paziņojums ir tik novēlots, jo tas licis Asanžam atrasties vēstniecība vairāk nekā divus ar pusi gadus. Šī Asanžam ir iespēja prokurorei beidzot pastāstīt, kas patiešām notika un atgūt savu labo vārdu,” pauda Samuelsons.
Lielbritānijas ārlietu ministrija paziņoja, ka ir gatava palīdzēt Zviedrijas prokuratūrai.
Tikmēr Ekvadora kritizēja Stokholmu par kavēšanos jau krietni ātrāk piekrist Asanža nopratināšanai vēstniecībā Londonā. Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino tviterī paziņoja:„Ja viņi būtu pirms 1000 dienām pieņēmuši Ekvadoras piedāvājumu nopratināt [Asanžu] [vēstniecībā], tas mums būtu aiztaupījis daudz naudas un raižu.”
