Bavārija ir starp lielākajām Vācijas pavalstīm. Mājvieta tādiem uzņēmumiem–gigantiem kā "BMW" un "Siemens". Bavārija ar 13 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām Eiropas ekonomikām, kas bauda zemāko bezdarba līmeni Vācijā.
Bavārijā gadu desmitiem dominējusi konservatīvā Kristīgi sociālā savienība – māsaspartija Vācijas kancleres Angelas Merkeles kristīgajiem demokrātiem. Pēdējās reģionālajās vēlēšanās pirms pieciem gadiem Bavārijas konservatīvie ieguva gandrīz 48% balsu. Pēdējos 60 gadu laikā Kristīgi sociālā savienība Bavārijas parlamentā tikai vienu reizi – 2008.gadā – nav izcīnījusi absolūto vairākumu.
Šosvētdien var pienākt otrā reize politiskajai zemestrīcei. Vācijas iekšlietu ministra Horsta Zēhofera vadītā Kristīgi sociālā savienība pēdējos mēnešos strauji zaudējusi Bavārijas vēlētāju atbalstu.
Pēdējas aptaujas liecina, ka svētdienas vēlēšanās, kaut joprojām uzvarētāja, tā var iegūt tikai ap 33% balsu, kas partijai būtu vēsturiski zemākais rādītājs. Pēc būtības sakāve, kas liktu meklēt koalīcijas partnerus.
Aptaujas liecina, ka otra spēcīgākā partija ar aptuveni 18% būs "zaļie". Bet trešā ar aptuveni 13% var izrādīties stingri pret imigrāciju noskaņotā partija "Alternatīva Vācijai", kuras priekšvēlēšanu plakāti aicina uz "Naudu pensionāriem nevis nelegālajiem migrantiem" un "no islāma brīvām skolām".
"Alternatīva Vācijai" jau ir lielākā opozīcijas partija federālajā parlamentā Bundestāgā. Tā jau ir pārstāvēta arī gandrīz visos federālo zemju parlamentos, izņemot Bavāriju, kur tā iekļūs tagad, un Hesē, kur reģionālās vēlēšanas jau pēc divām nedēļām.
Jau sen saprotot, ka pozīcijas Bavārijā ir apdraudētas, kristīgo sociālistu līderis Zēhofers pēdējos mēnešos ieņēmis arvien stingrāku nostāju pret imigrāciju. 2015.gada migrācijas krīzes laikā tieši caur Bavāriju Vācijā iekļuva simtiem tūkstoši patvēruma meklētāju. Tomēr Zēhofera stingrā politika, kas izraisīja publiskus strīdus ar sabiedroto Merkeli ar virsrakstiem avīžu pirmajās lappusēs, varētu būt radījusi pretēju efektu.
Vācu izdevums "Der Spiegel" raksta, ka pēdējos mēnešos Kristīgi sociālā savienība atsvešinājusi liberālos vēlētājus, vienlaikus nespējot pievilināt atpakaļ labēji noskaņotos – tādēļ daudzi pieslējušies attiecīgi zaļajiem vai partijai "Alternatīva Vācijai".
Vienlaikus analītiķi norāda, ka no kancleres Merkeles skatpunkta viņas konservatīvo bavāriešu sabiedroto pozīciju vājināšanās varētu nest arī pozitīvus efektus, proti, zināmu stabilitāti viņas valdībā pēc mēnešiem ilgiem strīdiem ar bavāriešu līderi un iekšlietu ministru Zēhoferu.
