Pasliktinoties drošības situācijai, vairākas Rietumu amatpersonas ceturtdien brīdināja par tūlītējiem terora akta draudiem lidostas apkārtnē un aicināja cilvēkus nedoties uz lidostu. Bažas pastāvēja par ''Islāma valsts'' teroristu iespējamiem uzbrukumiem. Apvienotās Karalistes bruņoto spēku valsts ministrs Džeimss Hīpijs paziņoja, ka terorisma draudi Kabulas lidostai ir "ļoti nopietni" un "nenovēršami".
Diemžēl bažas apstiprinājās un ceturtdienas vakarā pie Kabulas lidostas nogranda vairāki sprādzieni, kuros miruši cilvēki.
Tomēr cilvēku skaits pie lidostas joprojām ir mērāms tūkstošos. Daļai afgāņu ir derīgi ceļošanas dokumenti, bet lielākajai daļai to nav.
Terorisma draudi cilvēkus šķietami nebiedē, vai arī tie ir mazsvarīgāki par vēlmi izkļūt no valsts.
Pienākot ziņām par to, ka vairākas valstis pārtrauc evakuāciju, vairojas cilvēku izmisums.
Par evakuācijas reisu pārtraukšanu no Kabulas ceturtdien paziņojusi Nīderlandes valdība. Tā atzinusi, ka šāds lēmums ir "sāpīgs brīdis" un ka daži cilvēki, kas kvalificējas evakuācijai, tomēr tiks atstāti talibu pārvaldītajā Afganistānā. Nīderlande paskaidroja, ka ASV spēki devuši rīkojumu doties prom, pirms 31.augustā tiek izvests amerikāņu karaspēks. Pentagons jau iepriekš atzina, ka 6000 ASV karavīru, vairāku simtu amatpersonu, afgāņu drošības spēku un arī aprīkojuma izvešanai būtu jāsākas vairākas dienas pirms 31.augusta. Ar pēdējām lidmašīnām projām dosies arī vēstniecības darbinieki un lidostas militārā komanda.
Arī Francija līdz piektdienas vakaram pilnībā izbeigs savas darbības, lai evakuētu briesmās nonākušos Francijas pilsoņus un afgāņus no “Taliban” kontrolētās Kabulas. Par to paziņojis premjerministrs Žans Kastekss. Avoti vēsta, ka arī Francijai lūgumu pārtraukt evakuāciju izteica Savienotās Valstis. Premjers paziņoja, ka Francija līdz šim evakuējusi 2500 cilvēku. Evakuētie nogādāti Francijas militārajā bāzē Apvienotajos Arābu Emirātos, no kurienes tālāk nogādāti Francijā. Tieši Apvienotie Arābu Emirāti un Katara ir kļuvuši par tuvāko izejas punktu, no kura cilvēki tiek evakuēti tālāk.
Apvienotie Arābu Emirāti paziņojuši, ka uz šo valsti sākotnēji evakuēti 28 000 cilvēku.
Pēc mediju ziņotā arī Vācija ceturtdien pārtrauc evakuāciju, un līdz šim tā no valsts izvedusi vairāk nekā 5000 cilvēku. Evakuāciju pārtrauca arī Kanāda, savukārt Polija paziņojusi, ka tā pabeigusi savu evakuācijas misiju Afganistānā pēc vairāk nekā 1300 cilvēku izvešanas no Kabulas. Bet Beļģija jau trešdien paziņoja, ka tā izbeidz evakuāciju pēc tam, kad tās militārās lidmašīnas pēdējās dienās drošībā nogādāja aptuveni 1100 cilvēku.
Kopumā no Afganistānas valstis evakuējušas aptuveni 90 000 cilvēku. ASV norāda, ka valstī joprojām atrodas aptuveni 1500 Savienoto Valstu pilsoņi, kurus ASV turpina meklēt.
Tikmēr laikraksts “The New York Times” aplēsis, ka no valsts nav evakuēti aptuveni 250 000 afgāņu, kas sadarbojušies ar ASV. Izskanēja ziņas, ka ASV cilvēku evakuācija varētu noslēgt jau 36 stundu laikā, tomēr Pentagons paziņojis, ka evakuācijas operācijas Kabulā nebeigsies 36 stundu laikā un ASV turpinās evakuēt pēc iespējas vairāk cilvēku līdz misijas beigām.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
