Laikā, kad Ukrainas austrumu reģionos ir nostabilizējies trausls, bet tomēr pamiers, Ukrainas varas iestādes arvien aktīvāk uzsākušas diskusijas par valsts ekonomisko problēmu pārvarēšanu. Varas iestādes atzīst, ka rūpnieciskā ražošana valstī ir samazinājusies par vairāk nekā 20%. Vienlaicīgi notiek aktīvas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par kredītu saņemšanu un ar kreditoriem par parādu pārstrukturizēšanu. Taču jebkādai palīdzībai seko prasības īstenot reformas.
Kā paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, gada laikā Ukraina ekonomisko reformu ziņā esot izdarījusi vairāk nekā pēdējo 20 gadu laikā. Taču iedzīvotājiem arvien biežāk nākas saskarties ar skarbo realitāti - reformām seko arī nepopulāri lēmumi. Viens no šādiem piemēriem ir varas iestāžu lēmums, piemēram, no 1. aprīļa siltā ūdens tarifi palielināsies par vairāk nekā 50%, apkures tarifi – par vairāk nekā 70%.
Šajās dienās Kijevā viesojas arī Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas delegācijas. EP pārstāvju galvenais uzdevums ir aplūkot to palīdzības apjomu un pielietošanas efektivitāti, ko Ukrainai ir sniegusi Eiropas Savienība (ES), kā arī izvērtēt to, kā palīdzība no dažādām starptautiskām finanšu institūcijām tiek koordinēta. Eiropas Parlamenta pārstāvji arī cenšas noskaidrot, kuros sektoros Rietumu palīdzība būtu visnepieciešamākā.
Eiropas Parlamenta delegācijā ir arī Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kura norāda, ka diskusiju uzmanības centrā bijuši jautājumi par informatīvo karu, iespējami jauna krievu valodā raidoša Eiropas televīzijas kanāla izveidi, aizsardzību un enerģētisko drošību. Kā sacīja Vaidere, protams, daudz tiek diskutēts arī par dažādu reformu nepieciešamību, piebilstot, ka savu artavu to īstenošanā varētu dot arī Latvija.
„Viens ir tas, ka mēs sakām, ka Ukrainā ir nepieciešamas reformas. Otrs - kas šīs reformas īstenos. Mēs šeit bieži vien dzirdam, ka parlaments un valdība ir ļoti uz reformām orientēti, taču bieži vien tie cilvēki, kuri strādā reģionos, šīs reformas bloķē gan iepriekšējo interešu, gan neprasmes un nezināšanas dēļ.
Tāpēc ir jāizveido ierēdņu un amatpersonu izglītošanas un apmācības sistēma. Latvijā reformu procesa laikā ir izveidojušās ļoti labas tradīcijas – es atceros valsts administrācijas skolu, es zinu, ka cilvēkiem ir ļoti laba pieredze un šeit Latvija kā ES valsts varētu savu pienesumu nest. Būtībā ir arī nauda no Eiropas Savienības, taču mūsu valdībai šī nauda ir jāmāk paņemt,” saka eiroparlamentāriete Inese Vaidere.
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis par to, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū nav īstas vienprātības par to, vai sankcijas pret Krieviju būtu jāturpina, un par to, cik lielam tad būtu jābūt atbalstam Ukrainai.
„Mēs pašlaik esam tajā stadijā, kad izsakām savus dažādos viedokļus un uzklausām Ukrainas puses viedokļus. Pēc tam, kad mēs atgriezīsimies Budžeta komisijā, es domāju, ka mums būs diskusijas un savstarpējā domu apmaiņa. Es ceru, ka, izdzirdot par to, kas notiek Ukrainā, arī mūsu Austrijas, Itālijas un pārējo valstu kolēģi, kas nav domājuši par to, cik situācija Ukrainā ir traģiska un bīstama visai Eiropai, sāks nopietnāk pievērsties šiem jautājumiem,” saka Inese Vaidere, vaicāta, vai vismaz Eiropas Parlamenta delegācijas iekšienē valda vienprātība.
Inese Vaidere atzīst, ka pirms gada iedarbinātā 335 miljonu eiro lielā valsts stabilizācijas programma, protams, nav pietiekama, lai stabilizētu tik lielas valsts kā Ukraina ekonomiku. No otras puses, jau tagad izveidotie dažādie neliela izmēra projekti viešot cerības uz pozitīvu iznākumu.
