“Ja Krievija iebruks tādā ziņā, ka tanki vai karaspēks atkal šķērsos Ukrainas robežu, vairs nebūs “Nord Stream 2” projekta. Mēs tam pieliksim punktu,” pirmdien pavēstīja Baidens.
Vācijas kanclers Šolcs, kurš bija ieradies Vašingtonā, lai tiktos ar Baidenu, izvairījās no tik konkrēta brīdinājuma.
“Visus soļus, ko mēs spersim, mēs darīsim kopīgi. Uz to norādīja arī prezidents Baidens. Jūs varat būt pilnīgi droši, ka Vācija būs kopā ar visiem sabiedrotajiem, īpaši Savienotajām Valstīm, un nekādu atšķirīgu darbību nebūs,” Šolcs pavēstīja intervijā CNN.
“Pašlaik mēs nosūtām Krievijai skaidru vēstījumu: ja jūs iebruksiet Ukrainā, tam būs ļoti augsta cena, tas ietekmēs jūsu ekonomiku un izaugsmes iespējas. Mēs esam gatavi spert arī tādus soļus, kas nesīs zaudējumus arī mums pašiem,” teica Šolcs.
“No otras puses, mēs turpinām darīt visas nepieciešamās lietas diplomātiskajā frontē. Tā nav alternatīva, bet gan divu virzienu stratēģija – mēs nosūtām vēstījumu Krievijai par iespējamām sankcijām, bet mēs turpinām sarunas visos formātos, kur tās pašlaik ir iespējamas.”
Krievija ir galvenā gāzes piegādātāja Vācijai, un “Nord Stream 2” cauruļvads šo atkarību tikai vēl vairāk pastiprinātu. Pret cauruļvada iedarbināšanu asi protestē Ukraina, jo “Nord Stream 2” ļautu gandrīz pilnībā izslēgt Ukrainu no ienesīgā gāzes tranzīta biznesa.
Kijevā pirmdien pēdējā brīdī tika atcelta Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Lai arī oficiālais iemesls ir kļūda vizītes plānošanā, CNN vēsta, ka šādi Ukraina paudusi neapmierinātību ar Vācijas nevēlēšanos skaidri apsolīt “Nord Stream 2” apturēšanu.
KONTEKSTS:
"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Cauruļvada būvēšana tika pabeigta 2021. gada septembrī.
Vācijas regulators novembrī apturēja projekta sertifikāciju, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.
