Sadaļas Sadaļas

Panorāma

VDD: Bēgļu protesti Latvijā un Lietuvā nav saistīti

Panorāma

Panorāma

Pabeidz skandalozo “Nord Stream 2”

«Gazprom»: «Nord Stream 2» būvniecība ir pilnībā pabeigta

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta. Par to paziņojis Krievijas koncerns "Gazprom". Tas gan nenozīmē, ka pa gāzesvadu uzreiz var sākt piegādāt dabasgāzi. Vēl nepieciešams iziet divas sertifikācijas procedūras. Savukārt Ukraina ir paziņojusi, ka tā turpinās cīnīties pret šo politisko projektu arī tad, ja pa to jau sāks plūst gāze.

«Gazprom»: «Nord Stream 2» būvniecība ir pilnībā pabeigtaUģis Lībietis

"Rīta operatīvajā sēdē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

Dažādiem skandāliem apvītais un gandrīz 10 miljardu dolāru vērtais gāzesvads "Nord Stream 2" savieno Krievijas ostas pilsētu Ustjlugu un Vācijas Greifsvaldi. Tā garums ir 1200 kilometru, un pa to gadā varēs pārsūknēt līdz pat 55 miljardiem kubikmetru gāzes.

Sākotnēji bija paredzēts, ka gāzes transportēšana varētu sākties jau nākamajā mēnesī, bet "Gazprom" vairāk orientējas uz decembra sākumu. Jebkurā gadījumā tas ir aptuveni divus gadus vēlāk, nekā sākotnēji plānots, un lielu lomu ir spēlējušas ASV ieviestās sankcijas, kā arī Baltijas valstu, Polijas un Eiropas Savienības (ES) vadības iebildumi.

Taču, visticamāk, gāzesvada būvētājiem vēl priekšā ļoti sarežģīts posms. Pirmkārt, jāievēro ES noteikumi nodalīt gāzes ieguvi no gāzes transportēšanas. "Nord Stream 2" būvētāji un operatori uzskata, ka uz viņiem šādai prasībai nebūtu jāattiecas. Pašlaik Vācijā par to vēl notiek tiesvedība. Otrkārt, priekšā stāv arī gāzesvada sertifikācija. Gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG" uzskata, ka šoreiz šī procedūra būs ilgāka, nekā ierasts, jo gāzesvada īpašnieks ir Krievijas kompānija, bet pārvaldītājs reģistrēts Šveicē, kas abas atrodas ārpus ES. Šāda sertifikācija var aizņemt aptuveni četrus mēnešus, savs izvērtējums pēc tam jāsniedz arī Eiropas Komisijai (EK), un tas arī var prasīt vēl dažus mēnešus.

Taču Krievijas Gāzes savienības prezidents Sergejs Čižovs ir pārliecināts, ka par spīti rietumvalstu iebildumiem, gāzes piegādes sāksies un kopumā šī gāzesvada perspektīvas ir labas.

Kaut vai tāpēc, ka nākotnē pa šo gāzesvadu varēs piegādāt arī ūdeņradi. Čižovs gan pieļāva, ka sākotnēji piegādes nenotiks ar pilnu jaudu.

"Eiropas Komisija ir aizliegusi pilnībā aizpildīt abus ''Ziemeļu straumes'' atzarus. Tas nozīmē, ka pašlaik, neskatoties uz mūsu Rietumu partneru apelācijām, vairāk par 20 miljardiem kubikmetru mēs pa šiem gāzesvadiem nepārpumpēsim. Taču es tāpat domāju, ka vēl ir gaidāmas tiesas un kaut kādas pārmaiņas, ņemot vērā visai sarežģīto situāciju ar gāzi Eiropā un pazemes gāzes krātuvju intereses. Es esmu pārliecināts, ka situācija mainīsies, bet neesmu pārliecināts, ka tas notiks ātri," vērtēja Čižovs.

Tūlīt pēc ziņas saņemšanas par "Nord Stream 2" gāzesvada celtniecības pabeigšanu gāzes cena Eiropas biržās pirmo reizi pārsniedz 700 dolārus par 1000 kubikmetriem. Gada sakumā šī cena bija ap 300 dolāriem.

Kā Krievijas interneta izdevumam RBK norādīja aģentūras "Fitch" dabas resursu un izejmateriālu grupas direktors Dmitrijs Marinčenko, galvenais iemesls šādam cenu kāpumam ir zemais gāzes rezervju līmenis pazemes krātuvēs, kā arī "Gazprom" atteikums rezervēt papildu jaudas degvielas tranzītam caur Ukrainu.

Gāzesvada "Nord Stream 2", kas par Baltijas jūras gultni savieno Krieviju un Vāciju, būvniecība izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Ukrainas prezidenta pārstāvis Segijs Ņikiforovs ir paziņojis, ka Ukraina turpinās cīnīties pret šo politisko projektu arī pēc tā pabeigšanas un arī pēc tam, kad gāzes piegādes jau būs sākušās. Ukraina arī atgādinājusi, ka Amerikas Savienotās Valstis un Vācija ir Kijevai devušas garantijas, ka Krievija nebūs spējīga izmantot šo gāzesvadu kā enerģētisku ieroci pret Ukrainu.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ''Nord Stream 2'', uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt