Šavānu plaģiātismā apsūdzēja anonīms blogotājs, apgalvojot, ka viņas doktora disertācija par sirdsapziņas veidošanos ir tieši pārrakstīts teksts. Ministre uzstāja, ka nav "apzināti nepatiesi atsaukusies uz kādiem avotiem", un solīja atbildēt uz apsūdzībām. Fakultātes komiteja secināja, ka Šavānas disertācijā ir "ievērojams skaits neatzītu tiešu citātu no citiem tekstiem". Aizklātā balsojumā ar 12 balsīm par un divām pret, vienai personai atturoties, fakultātes komiteja pasludināja šo disertāciju par plaģiātu un anulēja ministrei piešķirto doktora grādu.
Šavāna ir kļuvusi par otru Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdības locekli, kura doktora disertācija atzīta par plaģiātu. Aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs, kuram 2011.gada februārī par plaģiātismu tika atņemts doktora grāds, 2011.gada martā paziņoja par atkāpšanos no amata. Cu Gutenberga disertācija "Konstitūcija un konstitucionālais līgums: Konstitucionālā attīstība ASV un Eiropas Savienībā" tika pabeigta 2006.gadā un publicēta 2009.gadā. Laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" apgalvoja, ka cu Gutenbergs disertācijā, kuru viņš aizstāvēja Baireitas universitātē, vārdu pa vārdam pārrakstījis kāda avīžraksta rindkopu un daļu no publiskas lekcijas, neminot atsauces.
Kad žurnālisti un interneta lietotāji rūpīgi izskatīja 475 lappuses garo cu Gutenberga disertāciju, viņi konstatēja, ka 270 lappusēs ir pārrakstīti teksti bez atsaucēm. Tā kā disertācijā 14 lappuses aizņem satura rādītājs un 65 lappuses - zemsvītras piezīmes, tad lappuses, kurās konstatēts plaģiāts, bija vairāk nekā divas trešdaļas no disertācijas.
Kad Diseldorfas Universitāte paziņoja par Šavānai izvirzīto apsūdzību plaģiātismā izmeklēšanu, ministre sacīja, ka negrasās atkāpties no amata. Šavāna no Kristīgo demokrātu savienības (CDU) ir tuva Merkeles sabiedrotā, un ziņa par plaģiātismu ir liels trieciens kanclerei dažus mēnešus pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām.
