Abi tika izdoti tiesāšanai Vācijā tikai pēc tam, kad Berlīne un Brisele izdarīja pamatīgu spiedienu uz Horvātiju. Zagreba sākotnēji nevēlējās attiecināt Eiropas aresta orderi uz noziegumiem, kas pastrādāti pirms 2002. gada.
Minhenes tiesa atzina, ka divi horvāti – 71 gadu vecais Josips Perkovičs un 74 gadus vecais Zdravko Mustačs - ir saistīti ar disidenta Stjepana Durekoviča nogalināšanu Bavārijā. Toreiz Perkovičs un Mustačs bija augsta līmeņa darbinieki Dienvidslāvijas drošības dienestā.
Durekovičs 1983. gadā tika atrasts nošauts kādā garāžā Volfratshauzenes pilsētā Vācijas dienvidos. Nolasot spriedumu, tiesnesis paziņoja, ka galvenais slepkavības motīvs bija apklusināt toreizējā Dienvidslāvijas režīma kritiķi.
Abu notiesāto advokāti sola pārsūdzēt spriedumu. Tomēr, ja tas stāsies spēkā, tad Perkovičs un Mustačs varēs pieprasīt to izciest savā dzimtenē. Vēl viens vīrietis, kuram piederēja noziegumā izmantotā garāža, mūža ieslodzījumu sāka izciest jau 2008. gadā. Viņa uzdevums bija sadraudzēties ar nogalināto Durekoviču un ievilināt viņu garāžā.
Lietas izmeklēšana ilga vairākas desmitgades, jo Horvātija piekrita izdot Perkoviču un Mustaču tiesāšanai Vācijā tikai 2014. gadā. Perkovičs pēc Dienvidslāvijas sabrukuma ir palīdzējis izveidot neatkarīgās Horvātijas izlūkdienestu un ieņēma tajā augstus amatus līdz pat 90. gadu beigām.
Viņa izdošanas lieta izraisīja pamatīgu skandālu 2013. gadā. Toreiz Horvātija, kas bija ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, pēkšņi mainīja vietējos likumus, nosakot, ka Eiropas aresta orderis tiks attiecināts tikai uz noziegumiem, kas pastrādāti pēc 2002. gada. Toreizējā Horvātijas valdība uzsvēra, ka šāds solis nekādi nav saistīts ar abiem drošībniekiem. Tas esot domāts, lai pasargātu Horvātijas neatkarības kara veterānus pret iespējamām ārvalstu prasībām. Tāpat tika norādīts, ka līdzīgs laika ierobežojums pastāv arī citās valstīs.
Negaidītais pavērsiens pamatīgi sadusmoja amatpersonas gan Briselē, gan Berlīnē. Zagrebai draudēja gan tiesvedība un problēmas ar iestāšanās sarunām, gan arī iespējamā Eiropas attīstības fondu apturēšana. Pēc pamatīga Vācijas spiediena Horvātijas valdība piekāpās un atcēla strīdīgās prasības.
Kopumā toreizējā Rietumvācijā tika nogalināti 22 horvātu disidenti.
