Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Jau vēstīts, ka iepriekš daudz bēgļu ES nonāca caur Ungāriju, kas uz savas un Serbijas robežas uzstādīja dzeloņstiepļu žogu. Taču patvēruma meklētāji tagad atraduši apkārtceļu iekļūšanai ES.
Saskaņā ar vietējo masu mediju ziņoto, autobusi ar bēgļiem dodas Horvātijas virzienā, no kurienes patvēruma meklētāji līdz Vācijai centīsies nokļūt caur Slovēniju un Austriju.
Simtiem bēgļu nakti no otrdienas uz trešdienu pavadījuši zem atklātas debess pie Ungārijas un Serbijas robežas. Cilvēki bija spiesti meklēt malku, lai iekurtu ugunskuru un sasildītos.
Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs paziņojis, ka Horvātiju sasniegušajiem bēgļiem netiks liegta iespēja turpināt ceļu uz citām ES dalībvalstīm. Viņš arī apstiprinājis, ka aizvadītajā naktī no Serbijas Horvātijā ieradās 150 bēgļi, vēsta BBC.
"Horvātija ir pilnībā gatava uzņemt un novirzīt šos cilvēkus tur, kur viņi vēlas nokļūt. Acīmredzot runa ir par Vāciju vai Skandināvijas valstīm," teicis Milanovičs. "Viņi [bēgļi] varēs izbraukt caur Horvātiju, un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs tam esam gatavi."
Ungārija un Horvātija ir ES dalībvalstis, kas atrodas pie ES ārējas robežas. Taču Šengenas zonā no šīm abām valstīm ir tikai Ungārija.
Patvēruma meklētāji meklē arvien jaunus ceļus, kā nokļūt ES un pēc tam, kad Ungārija izlēma slēgt savu robežu, bēgļu straume sākusi virzīties uz Serbijas un Horvātijas robežu. Serbijas vadība jau paziņojusi, ka spēku pret bēgļiem nepielietos, taču viena pati ar šo problēmu galā netiks. Kā ziņo ārvalstu masu saziņas līdzekļi, ieceļotāju vidū valdot apjukums, jo par daudzām no valstīm viņi pat nekad nav dzirdējuši.
Pēc tam, kad otrdien Ungārijā spēkā stājās jaunie imigrācijas likumi, tika pieņemts lēmums slēgt valsts robežu ar Serbiju. Turpmāk nelikumīga robežas šķērsošana tiks krimināli sodīta. No robežas gan saņemtas visai pretrunīgas ziņas – atsevišķi informācijas avoti ziņo, ka bēgļiem valstī vispār netiek ļauts iekļūt. Taču citi avoti norāda, ka ir slēgts tikai nelegālais robežas šķērsošanas punkts, savukārt oficiālie strādā, kaut arī valstī ielaisto cilvēku skaits ir mazinājies.
Robežas šķērsošana nozīmē to, ka daudzi no patvēruma meklētājiem pašlaik ir iestrēguši Serbijā un tās bēgļu lietu ministrs Aleksandrs Vulins aicinājis Ungāriju atvērt robežu vismaz sievietēm un bērniem. Ministrs paudis viedokli, ka situācijai nebūs iespējams atrast risinājumu, jo ungāru amatpersonas īsti neesot ieinteresētas sarunāties un iekļūšana valsti esot tikusi liegta pat viņam kā ministram.
Vulins arī atzinis, ka šajā situācijā, bēgļi, visticamāk, meklēs jaunus ceļus, kā iekļūt ES, dodoties Ungārijas vai Rumānijas virzienā. Varas iestādes neplānojot traucēt bēgļu pārvietošanos un spēku pret šiem cilvēkiem noteikti nepielietos.
Vienlaicīgi serbu amatpersonas atzīst, ka Serbija viena pati ar šo krīzi nav spējīga tikt galā. Valsts iekšlietu ministrs Neboiša Stefanovičs arī īpaši uzsvēris, ka Serbija nepiekritīs bēgļu atpakaļuzņemšanai tikai tāpēc, ka viņi ir šķērsojuši tās teritoriju.
Pirmie bēgļi trešdien jau ir sasnieguši Horvātijas robežu. Kā ziņo aģentūra "France Press", Serbijas robežpilsētā Sidā ir ieradušies aptuveni 40 bēgļi, galvenokārt no Sīrijas un Afganistānas. Aģentūras korespondenti noskaidrojuši, ka bēgļu vidū valda apjukums, jo daudzi no viņiem par Horvātiju nekad nav dzirdējuši un nezina arī to, ka tā ir ES dalībvalsts. Daži no bēgļiem arī bijuši neizpratnē, vai nepieciešams atkal meklēt laivu, lai nokļūtu kaimiņzemē, kaut gan šajā vietā viņiem būtu jāšķērso tikai sauszemes robeža.
Horvātijas varas iestādes jau paudušas bažas, ka milzīgā bēgļu plūsma no Ungārijas var pārvirzīties tieši uz Horvātiju. Robežas apsargāšanai ir nozīmēti 6000 policistu, un pašlaik nav konstatēts neviens neatļauts robežas šķērsošanas mēģinājums. Vietējie mediji gan brīdinājuši, ka īpaši būt jāuzmanās no mīnām, kuras reģionā joprojām atrodamas kopš 1990. gadu vidus Balkānu kariem. Taču līdzīgi kā Serbija arī Horvātija ir pārliecināta, ka tā bēgļiem būs tikai tranzītvalsts. Turklāt, tā kā Horvātija nav Šengenas zonas dalībvalsts, bēgļiem iekļūšanai Šengenas zonā būs jādodas tālāk uz Slovēniju.
Kā paziņojuši ANO Augstā komisariāta bēgļu jautājumos pārstāvji, pašlaik ir izveidojusies ļoti savāda situācija, jo, dalībvalstīm ieviešot individuālos piesardzības pasākumus, bēgļi var būt spiesti atrasties kustībā ilgāku laiku. Bažas palielina arī tas, ka patvēruma meklētāji var nonākt arī visai neapskaužamā situācijā, jo nevienas valsts varas iestādēm pagaidām nav pilnīgas skaidrības par šo cilvēku likumīgo statusu.
Jau vēstīts, ka otrdien Ungārijā spēkā stājās jauni, stingrāki noteikumi, kas ļauj apcietināt migrantus, kas valstī ierodas nelegāli. Jau pusnaktī, stājoties spēkā jaunajam patvēruma meklētāju plūsmas ierobežošanas likumam, policija aizzīmogoja robežas šķērsošanas punktu, kuru iepriekš bija izmantojuši desmitiem tūkstoši imigrantu.
Ungārijā lielās bēgļu plūsmas dēļ otrdien divos dienvidu rajonos, kas robežojas ar Serbiju, izsludināts ārkārtas stāvoklis. Šāds lēmums sniedz valsts iestādēm un policijai papildu pilnvaras, kā arī ļauj šajos rajonos ievest armijas spēkus, iepriekš skaidroja valdības pārstāvji.
