Laikraksts „Frankfurter Rundschau” vēsta, ka Vācija vēlas iegūt pastāvīgā ANO Drošības padomes dalībnieka statusu un gaidāmajā ANO ģenerālasamblejā Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers plāno konsultēties par to ar kolēģiem no Indijas, Brazīlijas un Japānas. Arī šīs valstis vēlas iegūt ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībnieku statusu.
Savukārt laikraksts „Der Spiegel” vēsta, ka ministrs sarunās plāno noskaidrot, vai ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi Drošības padomes reformēšanai, un, ja viņš saņems pozitīvas atbildes, viņš publisko Berlīnes iniciatīvu.
Vācija jau vairākus gadus cenšas iegūt ANO drošības padomes pastāvīgā dalībnieka statusu, pirmo reizi šo iniciatīvu Berlīne pauda deviņdesmitajos gados.
ANO Ģenerālā asambleja, kas sākusi darbu 17.septembrī, lai arī skaitās augstākā lēmējinstitūcija, vairāk ir diskusiju forums un padomdevēju saiets. Reālā vara ietekmēt dalībvalstis vai lemt par jaunu valstu uzņemšanu ir Drošības padomes rokās. Tajā savukārt unikāls stāvoklis ir katrai no piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kurām pirmajām izdevās izveidot vērā ņemamus kodolieroču krājumus. Kopš aukstā kara laikiem ANO Drošības padomē pārstāvēts rietumvalstu bloks - ASV, Lielbritānija un Francija - un bieži vien opozīcijā tām esošā Krievija un Ķīna. Katrai no tām ir veto tiesības, kas ļauj noraidīt kopumā no 15 dalībniekiem sastāvošās padomes lēmumus.
Pirms vairākiem gadiem tika uzsāktas sarunas par Drošības padomes reformu, palielinot tās dalībnieku skaitu līdz 20 un ierobežojot veto tiesības.
