Muženko vadīja Ukrainas armiju piecus gadus, stājās amatā 2014. gadā, kad sākās kaujas ar Krievijas atbalstītajiem separātistu grupējumiem Ukrainas austrumos. Ģenerālis spriež, ka Ukrainai vēl nekad nav nācies saskarties ar tik lieliem draudiem, arī no Baltkrievijas puses.

“Krievijas karaspēka savilkšanas process noticis ap visu Ukrainas robežas perimetru – no dienvidiem, austrumiem, un tagad arī no ziemeļiem, Baltkrievijas teritorijas puses. Krievi demonstrē savu gatavību uzsākt militāras darbības gar visu Ukrainas robežu,” secina Muženko.

Iepriekšējās Krievijas kopīgajās mācībās ar Baltkrieviju, piemēram, “Zapad”, nekad nav bijis apsvērts jautājums par šo apvienoto formējumu dienvidu virzienu.

“Tas ir jauns faktors. Spēku sakoncentrēšana ir viena lieta, bet attiecīgu bruņojuma sistēmu izvietošana... Šeit ir runa par Krievijas mūsdienu pretgaisa aizsardzības sistēmām S-400, raķešu sistēmām “Iskander”,” norāda Muženko.

“To izvietošana Ukrainas robežas tuvumā viņiem dod iespēju ietekmēt arī Ukrainas teritoriju. Pretraķešu sistēma S-400 nozīmē, ka Krievija var kontrolēt gaisa telpu 400, 450 vai pat 500 kilometrus uz dienvidiem, ka ir aptuveni Vinnicas rajons.”

Iepriekš šī pretgaisa aizsardzības sistēma bija manīta Luņinetsā, no kurienes tās darbības rādiusā ir arī Kijeva.

Pilnapmēra iebrukumu pa visu Ukrainas robežu Muženko uzskata par maz ticamu. Taču viņš norāda, ne tikai austrumiem un dienvidiem, bet arī ziemeļiem tagad jāpievērš īpaša uzmanība.

“Mūsu gatavības plāni paredz pretdarbību un adekvātu reakciju uz visiem šiem virzieniem.”

Krievija ar manevriem demonstrē apdraudējumu. Taču, vai un cik lielā mērā tas tiks realizēts, un kādos termiņos – tas joprojām ir zem lielas jautājuma zīmes.

“10. februārī sākas mācības, un tad kļūs skaidrāka spēku pārvietošanās, kā un kuros virzienos. Un tad jau būs iespējams prognozēt arī iespējamās darbības attiecībā uz Ukrainu,” secina Muženko.