Saskaņā ar NATO rīcībā esošo informāciju Baltkrievijā kopumā būs dislocēti aptuveni 30 000 Krievijas karavīru. Tikmēr Maskavā ceturtdien viesojās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. Lielbritānija paziņojusi, ka ir gatava nosūtīt vēl 1000 karavīru, lai risinātu iespējamas ar Ukrainu saistītas humānās krīzes, ja tas būs nepieciešams.

Psiholoģiskais spiediens uz Ukrainu

Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības ir sākušās un tās koncentrēsies uz “ārējas agresijas apspiešanu un atvairīšanu”. Abu valstu karavīri trenēsies pastiprināt Baltkrievijas robežas posmus, lai bloķētu ieroču un munīcijas piegādi valstī.

Saistībā ar mācībām Lietuva ir paaugstinājusi savu bruņoto spēku gatavību, tikmēr Latvija paaugstināt bruņoto spēku gatavību patlaban neplāno.

Krievijas militāro spēku koncentrēšana Baltkrievijā laikā, kad Maskava Eiropā radījusi drošības krīzi, vēl vairāk satraukusi Rietumus.

Mācības nosodījusi Francija, ASV tās uzskata par soli tālākas eskalācijas virzienā, tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mācības nodēvējis par “psiholoģisku spiedienu”.

Parādījusies arī informācija par to, ka laikā no 13. līdz 19. februārim Krievija plāno veikt raķešu un artilērijas mācības Melnajā un Azovas jūrā, līdz ar to bloķējot plašas zonas abās jūrās. Kuģi nevarēs nedz iekuģot, nedz arī izkuģot no Azovas jūras. Mācības šādā plašā teritorijā nozīmē arī to, ka bloķētas būs vairākas Ukrainas ostas.

Turpinās diplomātiskie centieni novērst karu

Maskavā trešdien ieradās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa, kurai paredzēts tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Lavrovs šorīt pirms tikšanās sacīja, ka ideoloģisks piegājiens, ultimāti un draudi ir ceļš uz nekurieni un nemazinās spriedzi.

Šī ir pirmā Lielbritānijas ārlietu ministres vizīte Krievijā četru gadu laikā. Trasas mērķis ir apliecināt vēstījumu, ka Krievijai Ukrainas krīzē ir jāizvēlas miera ceļš vai jārēķinās, ka būs "masīvas sekas" ar Rietumu sankcijām.

Lielbritānija, kas ilgu laiku tikusi kritizēta, ka tā piever acis uz nelegālas naudas plūsmām Londonā no Krievijas un citām valstīm, pagājušajā mēnesī apliecināja, ka padarīs stingrāku likumdošanu, lai noteiktu sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam.

Tikmēr Dauningstrīta pirms premjerministra Borisa Džonsona došanās vizītē uz Poliju un tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pavēstīja, ka Džonsons apsolīs gatavības izsludināšanu vēl 1000 britu karavīru Lielbritānijā, lai atbalstītu humānās operācijas reģionā, ja tas būs nepieciešams.

Savukārt Berlīnē drošības situāciju Eiropā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu ceturtdien apspriedīs Baltijas valstu premjerministri.

Šolcs, kurš pats nākamnedēļ apmeklēs Kijevu un Maskavu, trešdien tikās ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu. Pēc tikšanās viņš norādīja, ka Ukrainas konfliktā turpinās īstenot "duālu pieeju", proti, apvienojot dialogu un brīdinājumus Krievijai.

Putins stiprina NATO vienotību

ASV Aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka Krievija turpina palielināt militāro klātbūtni pie Ukrainas robežām un šobrīd tur izvietojusi vairāk nekā 100 000 karavīru. Pentagons ar šiem paziņojumiem nāca klajā neilgi pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons bija informējis ASV prezidentu Džo Baidenu par savām sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem. Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem.

“Bija labi redzēt, ka Putins runāja ar prezidentu Makronu, bet būtu labi, ja viņš turpinātu runāt ar ASV un pārējo pasauli par to, kā deeskalēt šo situāciju. Viņš to varētu izdarīt, vienības atvelkot no robežas, bet viņš dara pilnīgi pretējo. Pat pēdējo 48 stundu laikā viņš turpina palielināt spēku apjomu ap Ukrainu un Baltkrievijā,” norāda Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs.

“Putins vēlētos redzēt NATO sašķeltu, vāju un tālāk prom no savām robežām, bet ironiski ir tas, ka NATO tagad ir vēl vienotāka, sabiedrotie ir gatavi palielināt spēkus austrumu flangā, savā ziņā viņš iegūst tieši to, ko viņš saka, ka nevēlas.”

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara sacījusi, ka pie Ukrainas robežām sakoncentrētais Krievijas karaspēks, pēc visa spriežot, nav gatavs izvērst plašu uzbrukumu. Šie spēki pamatā tiekot izmantoti "politiskam spiedienam un šantāžai”.

Ukraina rīko savas mācības

Ceturtdien arī Ukraina sākusi savus manevrus, kas turpmākās desmit dienas notiks vairākos valsts poligonos – Koveļā, Ovručā, Čerņihivā, Somos un Odesā.

Ukraina tuvāko dienu laikā saņems zenītraķetes “Stinger” no Lietuvas. Par to, viesojoties Kijevā, paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Tā būs kārtējā militārā  piegāde Ukrainai laikā, kad valsts brīdina par arvien pieaugošiem iebrukuma draudiem no Krievijas puses.

Varšavā šodien ieradusies lidmašīna ar papildu 350 britu karavīriem, kuru mērķis ir atbalstīt Polijas bruņotos spēkus arvien pieaugošās spriedzes apstākļos. Rumānija savukārt saņēmusi papildu 15 bruņu mašīnas no ASV.

Igaunijā aptuveni 100 kilometru no robežas ar Krieviju norit aktīvas NATO mācības ar mērķi pārbaudīt spēkus aukstas ziemas apstākļos. Pēc aptuveni mēneša Igaunijā ieradīsies dāņu karavīri, bet pagaidām tur vēl atrodas francūži. Savukārt uz Lietuvu šajā pavasarī Nīderlande nosūtīs papildu karavīrus, lai stiprinātu NATO misiju šajā Baltijas valstī. Par to paziņojušas Nīderlandes amatpersonas, viesojoties Lietuvā.

"Lietuvai draudi ir tepat kaimiņos. Krievijas karavīri atrodas tepat pie robežas, draudi ir klātesoši. Tas ir drauds arī NATO, tāpēc esam šeit," stāsta Robs Morsinks, NATO daudznacionālās kaujas grupas komandiera vietnieks no Nīderlandes.