LTV raidījums “Pasaules panorāma” lūdza Igoru pastāstīt par situāciju Ukrainas galvaspilsētā.

“Manam tēvam ir pāri 80 gadiem un, kad bija iespēja atstāt Kijevu, viņš teica: “Mēs pārcietām fašistus 1941. gadā un pārdzīvosim arī tagad. Cilvēku noskaņojums ir ļoti kaujiniecisks,” uzsver Igors.

“Sākumā bija tiešām bail. Saku jums godīgi. Bet ukraiņi ir tādi cilvēki, kam sākumā ir bail, pēc tam “pie kājas”, bet pēc tam paliek bail visiem, kas mums stājas ceļā.”

“Jūs jau redzat, kas notiek ar krievu karavīriem, kuri atbrauca uz Kijevu kā pastaigā. Un kas notiek ar slaveno krievu armiju un baltkrievu armiju.”

Koroļenko ir lepns par Ukrainas armijas kaujas garu un spēju pretoties iebrucējiem.

“Viss ir normāli, ņemot vērā, ka tas ir karš. Ja ņem vērā, ka mums ir uzbrukusi viena no pasaulē lielākajām armijām un mēs līdz šim jau sešas dienas esam noturējušies.”

“Mūsu armija vienkārši pārsteidz. Mēs jau domājām, ka tā ir stipra, ka tur ir lieliski puiši. Bet tas, ko viņi dara – tas ir brīnums! Viņi ir kaut kādi neuzvaramie un bezbailīgi. Es domāju, kad šis beigsies, dzimtenes aizstāvis – kareivis un virsnieks – būs pieprasītākās profesijas Ukrainā. To, kāds prestižs un nozīme tām ir – to mēs beidzot esam sapratuši.”

Igors saka lielu paldies Latvijai un citām valstīm par lielo atbalstu, kas šajās dienās tiek sniegts Ukrainai.

“Mēs izturēsim, jūs nepārdzīvojiet! Izmantojot iespēju, gribēju pateikt milzīgu paldies Latvijai, visiem mūsu draugiem, tuviniekiem par jūsu atbalstu! Psiholoģisko atbalstu. Materiālo atbalstu. Es zinu, ka Latvijas varasiestādes ir iedevušas Ukrainai daudz ieroču. Ziņu, ka jūsu puiši jau dodas uz Ukrainu, lai aizstāvētu brīvību, ne tikai mūsu, bet visas Eiropas brīvību.”

“Redzēju, ka kāds Latvijas uzņēmējs, kas importē produktus, Kijevā uzdāvināja bērnunamam šprotes. Tas nav nekas daudz. Bet tas ir tik sasodīti patīkami un svarīgi.”

Igors ir arī patīkami pārstiegts par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska demonstrēto stāju krīzes situācijā.

“Lai cik paradoksāli nebūtu, jūs zināt, mums Ukrainā par mūsu pašreizējo prezidentu Zelenski bija tāda attieksme kā pret komiķi. Taču šīs nedēļas laikā viņš viennozīmīgi ir kļuvis par nācijas līderi. Par nezinu, ar ko lai salīdzina. Nācijas līderis. Cilvēks, kas nedēļas laikā parādīja, ko viņš un viņa komanda spēj izdarīt. Visa valsts viņam ļoti tic.

Un mēs dodamies uz priekšu. Neviens Ukrainā nešaubās, ka mēs uzvarēsim. Cita lieta – par kādu cenu un cik cilvēku ies bojā.”

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, kas mēģina pārņemt savā kontrolē Kijevu un citas pilsētas. Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.