Pagājušajā naktī no Krievijas armijas puses ar raķetēm “Iskander” ir apšaudīta Slovjanskas pilsēta, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un kārtējo reizi nodarot postījumus infrastruktūrai. Kaujas nerimst arī Severodoneckā.

Tiek lēsts, ka Severodoneckā krustugunīs nonākuši teju 12 000 civiliedzīvotāju. Viņi aicināti nepamest patvertnes.

Ja Krievija ieņems Severodonecku un tai blakus esošo Lisičansku, viss Luhanskas apgabals Ukrainas austrumos nonāks tās kontrolē.

Taču, kā intervijā televīzijas sabiedrībai “Espreso” norādīja iekšlietu ministra vietnieks Rostislavs Smirnovs, tuvāko dienu laikā ukraiņu spēku pretuzbrukumus karstākajos punktos nevajadzētu gaidīt.

“Tuvākajās dienās situācija ievērojami nemainīsies. Pašlaik mēs atrodamies otrajā kara fāzē jeb tā dēvētajā opozīcijas karā. Par nekādu pretuzbrukumu tuvākajās dienās mēs nevaram runāt, un arī frontes līnija nemainīsies.

Taču tā noteikti mainīsies tuvākā perspektīvā, tostarp pēc tam, kad mēs saņemsim tālas darbības rādiusa ieročus. Tad mēs arī varēsim Krievijas spēkiem parādīt, kas ir pretuzbrukums pa visām pozīcijām.”

Poltavas pilsētas tiesa otrdien piesprieda 11,5 gadus cietumā diviem krievu karavīriem – Aleksandram Bobikinam un Aleksandram Ivanovam – par Harkivas apgabala dzīvojamo rajonu apšaudīšanu ar raķešu iekārtām “Grad”. Lai arī aizstāvība apgalvoja, ka tiesājamie ir pildījuši pavēles un tikuši piespiesti veikt uzbrukumus, tiesa šos apgalvojumus nav ņēmusi vērā.

Tikmēr Krievija ir paziņojusi, ka ieņemtajā Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ” ir atrastas vairāk nekā 150 bojā gājušo ukraiņu karavīru mirstīgās atliekas, kuras tikšot nodotas Ukrainas pusei.

Vairāki nozīmīgi lēmumi otrdien pieņemti arī Ukrainas parlamentā. Iespējams, skaļākais lēmums ir atbrīvot no amata Ukrainas cilvēktiesību ombudu Ludmilu Denisovu.

Parlamentārieši uzskata, ka Denisova regulāri nav pildījusi savus pienākumus, organizējot humānos koridorus, aizsargājot un organizējot karagūstekņu apmaiņu, kā arī pretojoties iedzīvotāju deportācijai no okupētajām teritorijām.

Turklāt pēc kara sākuma Denisova esot ļoti bieži atradusies ārpus valsts ne darba darīšanās. Denisovas vietā jauna kandidatūra gan nav izvirzīta.

Tāpat Ukrainas parlaments vērsies pie ANO izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO, aicinot to izslēgt no savām rindām Krieviju. Ukrainas puse uzsver, ka kara laikā Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā ir bojāti vai pilnībā iznīcināti vairāk nekā 250 kultūras pieminekļi, tostarp baznīcas, muzeji, teātri, bibliotēkas, vēsturiskās ēkas un arī aizsargājamās dabas teritorijas.

Dienā, kad Eiropas Savienība paziņoja par savu sesto sankciju paketi pret Krieviju, par jaunām sankcijām paziņojusi arī Kanāda. Tā ieviesusi sankcijas pret 22 fiziskām un četrām juridiskām Krievijas personām, tostarp arī Alinu Kabajevu, kuru uzskata par Krievijas prezidenta Vladimira Putina bērnu māti.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.