Ukrainas parlamenta – Augstākās Radas – vicespīkeres Olenas Kondratjukas vizīte notika 9. maijā, kas šogad Latvijā ir Krievijas agresijā pret Ukrainas kara upuru piemiņas diena. Kondratjuka tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Mūrnieci un vēl vairākām amatpersonām.
“Mēs kādreiz uzvarējām nacismu. Tieši tāpat šodien mums ir jāuzvar rašisms. Tie nav tikai vārdi. Par to tagad ukraiņi cīnās katru dienu un lej savas asinis. Un ir ļoti svarīgi, lai politiskie līderi arī starptautiski būtu solidāri šajā jautājumā un šajā ziņā ar mums,” sacīja Kondratjuka.
Kondratjuka ar Mūrnieci galvenokārt runāja par to, kā atbalstīt Ukrainu. Puses apsprieda politisko atbalstu, humāno palīdzību Ukrainai, kā arī vērtību jautājumus.
Mūrniece norādīja: “Mēs redzam, ka mūsdienu pasaulē ir vieta cilvēciskajai varonībai. Mūsdienu pasaulē ir jāspēj nostāties vienā vai otrā pusē. Izšķirties par to, kādas vērtības mēs tālāk aizstāvēsim.”
Kondratjuka pauda, ka šajā karā Ukraina aizstāv ne tikai savas, bet arī visas Eiropas robežas. Viņa pateicās Latvijai par tās sniegto vispusīgo atbalstu.
Puses runāja arī par jauno Māršala plānu Ukrainā nopostīto pilsētu un ciemu atjaunošanai. Latvija varētu uzņemties Bučas atjaunošanu, izskanēja sarunās.
“Mēs šodien uzzinājām, ka tulkojumā no latviešu valodas Bučas pilsētas nosaukums nozīmē – skūpstu. Un pēc tā visa, ko piedzīvoja šī mazā pilsētiņa, pēc tām ciešanām, nogalināšanām, tik ļoti ir nepieciešama šī palīdzība un šī buča no Latvijas puses,” atzīmēja Kondratjuka.
Savukārt Mūrniece piebilda: “Katru dienu Latvija no Ukrainas saņem daudzas, daudzas bučas uz vaiga, un mēs to darām [palīdzam] tāpēc, ka, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, mūsu cilvēki saprot, ka tikai pilnīga Ukrainas uzvara var garantēt ilgtspējīgu mieru Eiropā.”
Pēc sarunas ar Mūrnieci Augstākās Radas vicespīkere satikās ar Saeimas priekšsēdētājas biedrēm, Valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī apmeklēja Rīgas ukraiņu vidusskolu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.
