2023. gads Ukrainā sācies ar kārtējiem Krievijas dronu un raķešu uzlidojumiem, un, lai arī kopumā kaujas aktivitātes frontē ziemas laikā šķiet pieklusušas, vairums ekspertu prognozē, ka pavasarī varētu būt gaidāma jauna Krievijas militārā ofensīva. Netrūkst arī to, kuri uzskata, ka pirmie uzbrukumā varētu doties ukraiņi. Taču viens ir skaidrs – karš nekur nepazudīs.

Putins nav gatavs atkāpties

Kā uzskata atvaļinātais amerikāņu pulkvedis Sedriks Leitons, arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina Jaungada uzruna ir apliecinājusi, – viņš turpinās izplatīt melīgo vēstījumu, ka Krievija aizstāvas un labākais veids, kā aizstāvēt Krievijas neatkarību, esot iznīcināt draudus ārpus tās robežām, šajā gadījumā Ukrainā. Tieši tāpēc, pēc Leitona domām, Krievijas aktivitāte karalaukā vismaz kādu laiku nemazināsies.

"Diemžēl mēs redzēsim vairāk uzbrukumu civilajai infrastruktūrai. Mēs varam gaidīt Krievijas spēku virzīšanos dziļāk Donbasa teritorijā, tajos rajonos, pār kuriem viņi ir vai nu zaudējuši kontroli, vai arī līdz šim nav nostiprinājuši pilnīgu kontroli," norāda Leitons.

"Taču ukraiņiem ir zināmas priekšrocības, piemēram, spējas efektīvāk izmantot piegādes ķēdes. Jāsaka, ka krieviem pašlaik ir ļoti nopietnas grūtības sasniegt savus kara mērķus, tāpēc Putins mēģinās raustīt pēc iespējas vairāk ietekmes sviru, lai – sliktākajā gadījumā – panāktu šī kara iesaldēšanu. Cerams, ka viņam tas neizdosies, taču tāds varētu būt viens no viņa mērķiem."

Amerikāņu analītiķis: Krima tiks atbrīvota līdz vasaras beigām

Iepriekšējā gadā pieredzētais Krievijas armijas vājais sniegums kaujas laukā, jau izsludinātā sākotnējā mobilizācija un runas par nākamo mobilizācijas vilni liek uzdot jautājumus par Krievijas spēju uzturēt uzbrukumu intensitāti un to kvalitāti. Iespējams, tieši tāpēc bijušais ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pauž pārliecību, ka jau līdz vasaras beigām Ukraina varētu atbrīvot arī okupēto Krimas pussalu.

"Tik ilgi, kamēr Rietumi turēsies kopā un izpildīs visu, ko ir solījuši, kā arī saglabās sankcijas, šis konflikts nepārvērtīsies par tiešu sadursmi starp Krieviju un NATO. Galvenais ir turēties kopā.

Mans vērtējums ir tāds – Ukraina būs atbrīvojusi Krimu līdz vasaras beigām, 2023. gada augustam," prognozē Hodžess.

Rietumu, īpaši jau NATO un Eiropas Savienības, vienotība, atbalstot Ukrainu, ir bijis viens no lielākajiem pērnā gada pozitīvajiem pārsteigumiem. Taču, pieaugot nogurumam no šī kara un arī ievērojami patukšojoties bruņojuma noliktavām, atkal izskan aicinājumi rīkot miera sarunas ar Krieviju.

Šobrīd nav jēgas miera sarunām ar Kremli

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs gan ir izteicies, ka tās ir maz ticamas. Ukrainas izvirzītie noteikumi ir bijuši ļoti skaidri un nelokāmi; nav noslēpums, ka Krievija tiem nepiekrīt.

Tāpēc arī Ukrainas armijas, konversijas un atbruņošanās pētniecības centra pārstāvis Mihailo Samusjs ir pārliecināts, ka nekādām sarunām starp Zelenski un Putinu arī šogad nebūs jēgas.

"Par ko varētu būt šādas sarunas? Šīs sarunas var būt tikai par vienu – par to, kā Krievijas spēki pilnībā pametīs Ukrainas teritoriju, ieskaitot Krimu, par reparāciju izmaksu un kara noziedznieku saukšanu pie atbildības.

Bet, tā kā arī Putins ir kara noziedznieks, sarunas ar viņu, manuprāt, nebūtu pareizas."

Rietumos lielas cerības tiek liktas uz to, ka ieviestās sankcijas atstās arvien lielāku ietekmi uz Krievijas ekonomiku un Maskavai zudīs iespējas pienācīgi finansēt karadarbību. Tāpat ir cerības, ka līdzīgi kā kara sākumā Krievijas sabiedrībā beidzot varētu pastiprināties neapmierinātība ar karu un prasības to izbeigt.

Kamēr pie varas būs Putins, karš turpināsies

Prāgā dzīvojošais krievu politologs Ivans Preobreženskis gan uzskata, ka šādām cerībām nav īpaša pamata.

"2023. gadā, visticamāk, Krievijas politiskā sistēma un sociālā situācija nemainīsies tik ļoti, lai Putins nevarētu turpināt karu. Tas pats attiecas arī uz Krievijas ekonomiku – jā, tā tiek ievērojami apcirpta, cieš no sankcijām, tā kļūst vājāka, bet šis gads Putinam vēl ir pilnībā garantēts," spriež Preobreženskis.

"Protams, ir arī sabiedrības spiediens, uz kuru Krievijas politiķi nedrīkst nereaģēt. Arī sabiedrībā ir jūtams zināms nogurums, taču neliekas, ka tas būtu tik liels, lai pilsoņi pieprasītu politiķiem pārtraukt šo karu."

Preobreženskis uzskata, ka, iespējams, svarīgākais priekšnoteikums, lai karadarbība Ukrainā tiktu pārtraukta, ir vai nu Putina nāve, vai viņa pazušana no prezidenta posteņa.

Taču arī ar to nebūs pietiekami, lai karu izbeigtu, jo tam būtu nepieciešama arī vismaz kaut kāda pašreizējā politiskā režīma maiņa Krievijā, par ko gan politologam ir šaubas.

Rezumējot visus argumentus, jāsaka, ka Ukrainas kara turpmākā attīstība būs atkarīga no ļoti daudziem nezināmajiem, taču vismaz līdzšinējā karadarbības gaita ukraiņiem ļauj optimistiski raudzīties uz pozitīvu iznākumu. Cits jautājums, vai šo pozitīvo iznākumu tiešām sagaidīsim jau 2023. gadā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.