Šie vārdi skan laikā, kad Ukrainas sabiedrotie turpina meklēt veidus, kā vēl atbalstīt Ukrainas aizstāvjus cīņā pret Krievijas agresiju. Ukraiņu karavīri frontē saka – lai uzvarētu karā, mums vajag vairāk munīcijas un kaujas lidaparātu.
Krievija jau sākusi jaunu ofensīvu, bet Ukrainas bruņojuma rezerves izsīkst un frontes līnijā karojošie nevar vien sagaidīt Rietumu bruņojuma piegādes.
Komandiera ar segvārdu "Kurts" vadībā karavīri ar bruņutransportieri ierodas vietā, no kuras veiks uzbrukumu ienaidniekam. Ar paštaisītām raķetēm tiek apšaudītas krievu pozīcijas. Un tad – pretuzbrukums.
Situācija Doneckā ir sarežģīta. Krievija jau uzsākusi ofensīvas vairākos virzienos. Tāpēc ''Kurta'' brigāde ļoti gaida uz Rietumu bruņojuma piegādēm.
"Lai mēs varētu drīzumā uzvarēt, mums vajag iznīcinātājus. Raķetes. Lai ukraiņu karavīri netiek nogalināti, kā tas notiek tagad."
Brigādes darbnīcā simtiem izšautu lādiņu gaida uzpildi. Ukraina dienā izšauj 6 līdz 7 tūkstošus šāviņu, kas, lai arī ir trīsreiz mazāk par krievu patērēto, ir vairāk, nekā NATO spēj saražot. Kamēr Ukraina gaida uz Rietumu piegādēm, karavīriem jāiztiek ar to, kas ir.
Vissarežģītākā situācija joprojām Bahmutā. Civiliedzīvotājiem tagad ierobežota piekļuve pilsētai, jo armija vairs nespēj garantēt drošību tajās vietās, kas vēl pirms dažiem mēnešiem tika uzskatītas par drošām.
Amerikāņu mediji lēš – tā ir zīme, ka krievi ir pavisam tuvu pilsētas ieņemšanai un ukraiņi gatavojas savu spēku atvilkšanai.
Ukrainas armija gan to noliedz un apgalvo, ka vēl aizvien notur pilsētu, spēj apgādāt karavīrus un evakuēt ievainotos.
"Viņi cenšas mūs izgrūst un ielenkt, lai mums nāktos pamest pilsētu, bet tas līdz šim nav nostrādājis. Protams, mēs ciešam zaudējumus, bet tiekam ar to galā," stāsta ukraiņu karavīrs.
To, ka ukraiņi notur aizsardzību, apliecina arī britu izlūkinformācija, kaut arī norāda, ka krievu algotņu "Vagner" grupējums, visticamāk, guvis nelielus panākumus Bahmutas ziemeļu priekšpilsētās. Britu dienesti arī secina, ka krievu spēkiem dotas pavēles virzīties uz priekšu teju visos kaujas sektoros, bet tiem neesot pietiekams kaujas spēks, lai kādā no tiem gūtu izšķirīgu rezultātu.
Sabiedroto vidū nav vienprātības par Bahmutas likteni.
ASV uzskata, ka tā nav pietiekami stratēģiska pilsēta, lai ukraiņi tās noturēšanai tērētu savus resursus, savukārt Ukrainai pilsētu noturēt ir simboliski nozīmīgi un tā to pamest negrasās.
Vašingtonā arī norāda – karš sasniedzis pagrieziena punktu. ASV administrācija cer, ka, sagaidot Rietumu ieročus, Ukraina spēs gūt lielākus panākumus kara laukā un atgūt vairāk savas teritorijas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.
