Ārvalstu analītiķi brīdina, ka Krievijas prezidents sāk zaudēt atbalstu pašpasludināto Doneckas un Luhanskas kaujinieku vidū.
Pēc sestdienas naktī notikušajiem Krievijas dronu-pašnāvnieku veiktajiem uzbrukumiem, vissmagākā situācija Ukrainā izveidojusies Odesas apgabalā, un vietējie avārijas dienesti prognozē, ka šoreiz bojāto elektroobjektu atjaunošanai varētu būt nepieciešami pat divi līdz trīs mēneši. Tieši tāpēc varas iestādes aicina iedzīvotājus, ja tāda iespēja ir, uz laiku izbraukt ārpus Odesas vai Odesas apgabala. Par obligātu evakuāciju gan pašlaik runas nav.
Kā uzrunā tautai norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai arī uzbrukumi varbūt nav tik masveidīgi, remontdarbiem tiek veltīts ļoti daudz laika un resursu.
"Ir jāsaprot - pat ja nav masveidīgu raķešu triecienu, tas nenozīmē, ka nav problēmu," teica Zelenskis. "Gandrīz katru dienu dažādos reģionos ir apšaudes, ir raķešu uzbrukumi un uzlidojumi ar droniem. Gandrīz katru dienu notiek uzbrukumi energoobjektiem. Radīto zaudējumu dēļ nākas samazināt limitus visā sistēmā. Arī atjaunošanas darbi norit ļoti smagi, tomēr mūsu elektriķi un komunālo dienestu darbinieki dara varonīgu darbu, dienā paveicot to, ko agrāk darīja mēnešiem."
Tikmēr kompānijā "Ukroboronprom" pastāstīja, ka
drīz Ukrainas bruņoto spēku rīcībā nonāks jauni bezpilota lidaparāti, kuri spēs nolidot aptuveni tūkstoš kilometru, lai izdarītu triecienus ienaidnieka spēku aizmugurē.
Turklāt atšķirībā no irāņu droniem-pašnāvniekiem, Ukrainai ražotie spēšot atgriezties mājās un veikt atkārtotus lidojumus. Jaunie lidaparāti jau gandrīz esot izstrādāti un gatavojas pirmajiem izmēģinājumiem.
Ienaidnieka aizmugurē vai tā teritorijā, pagājušajā naktī ugunsgrēks izcēlās okupētajā Krimā, Sovetskoje pilsētciematā. Tur aizdegušās Krievijas spēku kazarmas. Atbildību par šī ugunsgrēka izraisīšanu uzņēmies ukraiņu un Krimas tatāru partizānu grupējums „Ateš”. Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs savā "Telegram" kanālā pavēstīja, ka šajās kazarmās dzīvojuši mobilizētie krievu kareivji, pārsvarā no Altaja apgabala un Burjatijas.
Tāpat Ukrainas bruņotie spēki izdarījuši triecienu pa Krievijas spēku bāzi okupētajā Melitopolē, nogalinot vairāk nekā 200 iebrucēju.
Tā kā Melitopoles slimnīcas esot pārpildītas, ievainotie uzreiz tiekot vesti uz Krimu.
Par to, ka triecienā Krievijas bāzē okupētajā Melitopolē Zaporižjas apgabalā sestdienas vakarā miruši aptuveni 200 Krievijas karavīru, vietnē "Telegram" paziņoja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs. Viņš pašlaik uzturas Ukrainas kontrolētajās teritorijās.
Sociālajos tīklos publicētos video esot redzama vieta, kur kādā atpūtas bāzē Melitopolē bāzējušies Krievijas karavīri. Pilsētā bijuši dzirdami vismaz desmit sprādzieni. Neoficiāli ziņots, ka Ukrainas spēki šajā triecienā varētu būt izmantojuši ASV piegādātās augstas precizitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS, kas pēdējos mēnešos mēnešos bieži izmantotas, lai grautu Krievijas bāzes, munīcijas noliktavas un piegādes ķēdes okupētajās teritorijās. Tiek uzskatīts, ka šī taktika piespieda Krieviju cita starpā atkāpties arī no pirms mēneša atbrīvotās Hersonas.
Tikmēr britu izlūkdienests prognozē, ka nākamajā gadā daudzas Krievijas nozares kara dēļ izjutīs līdzekļu trūkumu. Analītiķi norāda, ka Krievijas aizsardzībai, drošībai un tiesībsargājošo iestāžu darbībai nākamajā gadā paredzēts atvēlēt aptuveni 140 miljardus eiro, kas ir aptuveni 30 procenti kopējā budžeta. Šāda summa ir arī lielāka, nekā iepriekšējos gados.
Savukārt ASV domnīca „Kara izpētes institūts” uzskata, ka
progresa trūkums Donbasa reģionā ir veicinājis atbalsta samazināšanos Putinam arī pašpasludinātajās Doneckas un Luhanskas tautas republikās,
jo to kaujinieku līderi arvien aktīvāk kritizē Krievijas bruņoto spēku vadību par nemākulīgo uzbrukumu vadīšanu.
