Iedzīvotāju evakuācija

Sestdien Ukrainā kopumā organizēti desmit humānie koridori, viens no tiem ir no Mariupoles, kur joprojām iesprostoti tūkstošiem cilvēku.

Ukrainas armijas ģenerālštābs norādījis, ka turpinās Krievijas spēku kustība un pārvietošana, lai gatavotu uzbrukumu Luhanskas un Doneckas apgabalu teritorijām un tās okupētu to administratīvajās robežās. Šajos apgabalos pastiprinās centieni evakuēt pēc iespējas vairāk cilvēku, jo Krievijas spēku apšaudes kļūst arvien biežākas. Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Gaidajs mudinājis cilvēkus nekavējoties bēgt. Pēc viņa teiktā, aptuveni 30% cilvēku joprojām atrodas Luhanskas apgabalā.

Piektdien notikušajā Krievijas raķešu uzlidojumā Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 52 cilvēkiem, un to vidū ir arī pieci bērni. Ievainoti vairāk nekā 100 cilvēki. Pilsētas slimnīcas personāls strādā dienu un nakti, lai glābtu ievainotos.

Sestdien evakuācija atsākusies arī no Kramatorskas, iedzīvotāju izvedot ar mikroautobusiem. Stacija Kramatorskā tika izmantota kā galvenais evakuācijas centrs bēgļiem no Donbasa reģiona austrumu daļām, kuras joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.

Gatavība sarunām

Nespējot gūt panākumus kaujas laukā, Krievija turpina mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēris, ka gaida stingru globālu reakciju uz Krievijas īstenoto kara noziegumu Kramatorskā.

Ukrainas prezidents sestdien sacījis, ka

Ukraina joprojām ir gatava turpināt sarunas ar Krieviju, kas ir apstājušās kopš kara noziegumu atklāšanas Bučā un citās Ukrainas vietās.

Pēdējās klātienes sarunas starp abām pusēm notika 29. martā.

Tikmēr Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Deņisova pavēstījusi, ka pagaidām kā pazuduši ir reģistrēti vairāk nekā 15 000 ukraiņu. Ir grūti nosaukt precīzu nogalināto un izvaroto civiliedzīvotāju skaitu, taču "mūsu psihologi ir pārslogoti ar šādiem gadījumiem”.

Aizsardzība pie Kijivas

"Bellingcat" līdzstrādnieks Hristo Grozevs prognozē, ka no militārā viedokļa kaujas varētu ilgt līdz gada beigām. Bet no politiskā skatu punkta viss beigsies mēneša laikā ar sociālo krīzi Krievijā. Jaunu Krievijas uzbrukumu Kijivai Grozevs uzskata par maz ticamu.

Kijivas apgabala valsts pārvaldes vadītājs Oleksandrs Pavļuks paziņojis, ka netālu no Kijivas tiek intensīvi veidotas jaunas aizsardzības līnijas gadījumam, ja Krievijas armija atkārtoti uzbruktu. Viņš uzsvēris, ka Ukrainas bruņotie spēki dara visu, lai nepieļautu ienaidnieku pietuvošanos galvaspilsētas tuvumā.

Katru dienu Kijivas apkārtnē glābēji atklāj vairāk nekā 4000 sprādzienbīstamu ierīču. Krievijas spēki mīnas novietojuši zem ķiverēm, kastēs ar munīciju, pie ieejām pagrabos.

Piegādes no Vācijas

Bet, nerimstot Ukrainas amatpersonu aicinājumiem pastiprināt militārās palīdzību, Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte kādā intervijā atzinusi, ka Vācijas armijas noliktavās beigušies ieroči, ko varētu nosūtīt Ukrainai. Tomēr valsts rūpniecība turpināšot Ukrainas aizstāvju apgādi. Šobrīd tiek spriests par to, kādas piegādes var nodrošināt valsts rūpniecība tiešā ceļā.

Sagaidāms, ka nedēļas laikā tiks pieņemts lēmums par aptuveni 100 augstu tehnoloģiju tanku nodošanu Ukrainai. Bet izdevums „Politico” iepriekš vēstīja, ka šo tanku piegādes aizkavē Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Tikmēr Ukrainā ieradies Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Somijas diskusijas par NATO

Joprojām turpinās diskusijas par Somijas potenciālo dalību NATO aliansē. Zviedrijas otras lielākās opozīcijas partijas "Zviedrijas demokrāti" līderis Jimmi Okesons paziņojis, ka viņa partija varētu mainīt nostāju par labu valsts dalībai aliansē, ja Somija pieteiksies dalībai NATO.

Partija jau pagājušajā mēnesī apliecināja, ka izvērtēs savu nostāju par Zviedrijas dalību NATO, pēc tam kad sabiedriskās domas aptaujās pirmo reizi tika konstatēts, ka vairums zviedru vēlas valsts pievienošanos aliansei.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.