Pēc Ukrainas ārkārtas palīdzības dienesta pirotehniskās un atmīnēšanas nodaļas vadītāja Oleha Bondara teiktā, jāpārbauda aptuveni 300 tūkstoši kvadrātkilometru zemes platības.
Varasiestādes apgalvojušas, ka Krievija izmantojusi kasešu munīciju, kas izkaisa tūkstošiem sprādzienbīstamu elementu lielās platībās, un tieši šādas mīnas rada lielāko apdraudējumu civiliedzīvotājiem.
Kopš kara sākuma saņemtas vairākas ziņas par bērniem un pusaudžiem, kas uzgājuši sprādzienbīstamus objektus un satraumēti,
dažos gadījumos pat zaudējot acis vai rokas.
Atmīnēšanas komandas vadītājs Harkivā skaidroja: "Tam ir pašiznīcināšanās taimeris. Tas ir iestatīts no trim līdz 40 stundām. Lūk, tās, kuras eksplodēja. Viņi tās nometuši uz civiliedzīvotājiem. Tas ir aizliegts. Tagad mēs cenšamies tās neitralizēt."
Ukraina ir viens no pasaulē lielākajiem kukurūzas, saulespuķu eļļas un kviešu piegādātājiem. Kara radītā posta dēļ lauksaimnieki saskaras ar grūtībām vasaras kultūru sēšanā, kas saistīts ar izpostītām zemēm, tur esošām mīnām, kā arī degvielas un mēslošanas līdzekļu trūkuma dēļ.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
