Kijivā, Dņepras upes kreisajā krastā, Ukrainas galvaspilsētas austrumu pusē ir Pozņaku apkaime. Tur vietējie atpūšas, izmantojot diennakts gaišo laiku. Bet, iestājoties vakaram, Krievijas pēdējo nedēļu triecienu dēļ pa enerģētikas infrastruktūru tur, visticamāk, būs piķa melna tumsa bez apgaismojuma.

Arī pirms nepilniem desmit mēnešiem Krievijas iebrukuma pirmajās dienās tur bija smagi. Tiekoties ar Kijivā dzīvojošo ukraiņu politologu Dmitro Levusu, viņš rādīja daudzstāvu namu, kura viena daļa ir svaigi atjaunota, lodžijas oranžos un violetos toņos. Tur kara otrajā naktī uz nama nokrita raķete.

"Māja dega, tās priekšā bija izrauta bedre. Tagad māja jau ir atjaunota. Acīmredzot tur bija nokritusi notriekta raķete, tāpēc sprādziens nebija ar pilnu jaudu. Tomēr māja tika ļoti smagi sabojāta. Tuvumā ir ezers, un, ja raķete būtu nokritusi kādus 100 metrus tālāk, tad vispār nekā nebūtu bijis. Taču māja cieta diezgan smagi. Bija upuri. Bet, redz, gandrīz viss jau ir salabots.

Tomēr karš turpinās. Mēs saprotam, ka tas nav beidzies, būs vēl upuri.

Mēs redzam, ka Krievijai Ukrainas infrastruktūras apšaudīšana, Ukrainas iedzīvotāju terorizēšana ir viens no viņu kara paņēmieniem. Un šeit mēs par to varējām pārliecināties jau no paša sākuma," sacīja Levuss.

Sākoties iebrukumam, Dmitro Levuss nebēga. Gan Krievijai aplencot Kijivu, gan tagad – turpinoties raķešu un dronu triecieniem –, viņš visus šos mēnešus palicis tepat.

"Dzīve Kijivā tagad ir smaga, jo ir problēmas ar elektroapgādi, ir pārrāvumi Krievijas triecienu dēļ pa kritisko infrastruktūru. Taču es neteiktu, ka būtu piepildījies viņu aprēķins, ka tādēļ ukraiņi pagurs un zaudēs gribu. Šis aprēķins nav piepildījies. (..) Kad sākās pirmie irāņu dronu masveida uzbrukumi, mēs tos arī redzējām, un pat bija redzams Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbs.

Un es tagad runāju kā vienkāršs Kijivas iedzīvotājs – mēs esam ļoti pateicīgi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas darbam.

Tas demonstrē gluži vienkārši brīnumainu efektivitāti," sacīja Levuss.

Tomēr pilnvērtīgai aizsardzībai nepieciešamas vēl pretgaisa aizsardzības sistēmas un cits bruņojums. Tā ir viena no lietām, ko Ukrainas prezidents Voldomirs Zelenskis šonedēļ apsprieda Vašingtonā – savā pirmajā ārvalstu vizītē kopš februāra.

"Pirmkārt, tas ir stingrs signāls Krievijai, ka ASV paliek kopā ar Ukrainu un palīdzība tikai augs. Otrkārt, bez tikšanās ar prezidentu Baidenu Zelenskim bija uzruna ASV Kongresā. Tas liecina, ka turpinās atbalsts no abām partijām," komentēja politologs.

Tikmēr arī Ukrainā ir pirmssvētku laiks. Un, reaģējot uz iebrukumu, Kijivas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca iezīmē paradigmas maiņu, paziņojot – šogad tai piederīgie Ziemassvētkus pēc izvēles var atzīmēt gan ierastajā 7. janvārī, gan jau 25. decembrī. Tādējādi iezīmē ceļu uz jaunām pārmaiņām.

"Proti, Dievam nav atšķirības, kad viņš godināts un kā notiek svētki. Bet, protams, pareizāk būtu 25. decembris. Piemēram, Rumānijā svin 25. decembrī. Un tāpēc jau viņi nekļūst mazāk pareizticīgi. Grieķijā ir cilvēki, kas svin 25. decembrī, ir, kas svin 7. janvārī. Un, protams, tā ir arī viena no lietām, kas mūs atrauj no šī "krievu pasaules" masīva. Tas ir mūsu ceļš, kas tagad ir sācies. Un Ukrainas Pareizticīgā baznīca šajā ziņā devusi brīvību izvēlēties, un tas ļaus pavērot, kā cilvēki uz to reaģēs," skaidroja Dmitro Levuss.

Politologs ieskicēja šajos kara mēnešos notikušās izmaiņas arī sabiedrībā kopumā: "Manuprāt, Ukrainas sabiedrība kopumā ir augusi. Tā kļuvusi ļoti nobriedusi. Arī tāpēc, jo noteikti vairs nav nekādu ilūziju par tautu, kuru mēs reiz mēdzām saukt par brālīgu. Otrkārt, sabiedrība ir mobilizējusies, un pagurums nav tik liels, cik varētu būt bijis. Un, treškārt, mēs to vēl neapzināmies, bet patiesībā mēs esam smagi traumēti. Tas vēl turpinās nākt ārā, mums tas vēl būs jāpārdzīvo."

Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukrainas sabiedrībai ir izdevies mobilizēties, lai pārdzīvotu, kā viņš saka, patiesu neatkarības karu. "Ņemot vērā, kā mūs redz pasaulē, kā mums palīdz un kā mēs paši esam mainījušies, mēs pārvarēsim šos izaicinājumus. Galvenais ir uzvarēt," sacīja Levuss.

Neapšaubāmi, grūtību vēl būs daudz, taču Ukrainā arvien valda pārliecība par ienaidnieka sakaušanu, brīvības atgūšanu un uzvaru.