Komisija iekļāva saraksta amatpersonas, kas atbildīgas par nelikumīgu spēka pielietošanu pret miermīlīgu protesta akciju dalībniekiem, ziņo „Censor.net.ua”.
Komisijas vadītājs Vladimirs Vasiļenko paskaidrojis, ka šāds komisijas lēmums tiks saskaņots ar Eiropas Savienību, kas varētu noteikt sankcijas pret šīm amatpersonām.
Sarakstā iekļauts arī bijušais Nacionālās drošības padomes sekretārs, prezidenta administrācijas vadītājs Andrejs Kļujevs, premjera pienākumu izpildītājs Sergejs Arbuzovs, bijušais iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko, bijušais ģenerālprokurors Viktors Pšonka, prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Andrejs Portnovs, tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Jeļena Lukaša, vicepremjera pienākumu izpildītās Jurijs Boiko, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Leonids Kožara, bijušais parlamenta spīkers Vladimirs Ribaks, bijušais premjers Nikolajs Azarovs, vairāki parlamenta deputāti un spēka struktūru amatpersonas.
Tikmēr „Liga.net” vēsta, ka aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs ir aizlidojis uz Krimu, bet viņa vietnieks Vladimirs Možarovskij it kā iznīcinot visus dokumentus, kas liecina par armijas daļu pārvietošanu nemieru laikā.
Savukārt „Radio Svoboda” vēsta, ka Austrijā pret prezidenta administrācijas vadītāju Kļujevu ierosināta lieta par varas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un naudas atmazgāšanu.
Jau ziņots, ka Ukrainas Augstākā Rada, kurā tagad vairākums ir opozīcijas spēkiem, sestdien vēlreiz akceptēja 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un prezidenta Viktora Janukoviča akcepts nav nepieciešams. Parlaments plāno arī rosināt Janukoviča impīčmentu. Pats Janukovičs sestdien atstāja prezidenta rezidenci un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiek pieļauts, ka viņš pametis valsti.
Piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
