Ziņu aģentūra „Ukrinform”, atsaucoties uz ANO pārstāvniecību, vēsta, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī vietējās, nacionālās un starptautiskās humānās palīdzības organizācijas ir palīdzējušas vairāk nekā 11 miljoniem cilvēku.

Taču ir nopietnas bažas, ka ziemā situācija pasliktināsies, jo daudzi iedzīvotāji, visticamāk, pārcelsies no vietām, kur nav pieejama gāze, degviela vai elektrība telpu apkurināšanai. Un tā var kļūt par izdzīvošanas problēmu.

Līdz gada beigām arī nepieciešams finansējums 6,3 miljoniem mazaizsargāto sabiedrības grupu pārstāvjiem, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā līdz šim. Zināms, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā bez mājām palikuši vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku.

Tikmēr Pasaules Banka paziņojusi, ka mobilizē vēl 4,5 miljardus dolāru finansiālā atbalsta veidā kara plosītajai Ukrainai. Banka norādīja, ka šie līdzekļi palīdzēs Kijivai samaksāt par pakalpojumiem un pensijām, kas ir būtiski, lai mazinātu Krievijas iebrukuma ekonomisko ietekmi.

Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešami nepārtraukti valdības pakalpojumi, tostarp veselība, izglītība un sociālā aizsardzība, lai novērstu turpmāku dzīves apstākļu pasliktināšanos un nabadzību.

Arī Latvija aicinājusi steidzami mobilizēt papildu starptautiskos resursus, lai ziemā cilvēki Ukrainā nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.