Latvija aicina mobilizēt starptautiskos resursus Ukrainas cilvēku drošam patvērumam ziemā

Ir steidzami jāmobilizē papildu starptautiskie resursi, lai ziemā cilvēki Ukrainā nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), piedaloties seminārā Austrijā.

Ministrija informēja, ka Kalniņa-Lukaševica piedalījās seminārā par krīžu pārvarēšanas modeļiem, Eiropas Savienības (ES) institūciju stiprināšanu un pilsoņu izvirzītajiem problēmjautājumiem. Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā un Covid-19 pandēmija, dalībnieki diskutēja par to, kā stiprināt Eiropas institūcijas, lai sekmētu to noturību un drošību pašreizējo un nākotnes krīžu apstākļos.

Uzrunājot klātesošos, Kalniņa-Lukaševica akcentēja turpmākās palīdzības nozīmi Ukrainai:

"Ukrainā ziemā trūks pieejas drošām un siltām dzīvesvietām.

Pieaug iekšēji pārvietoto personu skaits, kam nepieciešams patvērums. Daudzi mājokļi ir cietuši Krievijas uzbrukumu rezultātā. Ir steidzami jāmobilizē papildu starptautiskie resursi, lai cilvēki Ukrainā ziemā nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma. Šobrīd pieejamais starptautiskais atbalsts un finansējums šai jomā ir ļoti nepietiekams."

Tāpat Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību uz Krievijas izraisītās humānās krīzes mērogu. Cilvēku skaits, kam nepieciešama palīdzība Ukrainā, sasniedzis 18 miljonus.

"Ukrainai ir jāuzvar šajā karā. Mums jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais atbalsts – militārais, humānais, finansiālais un politiskais," norādīja ĀM pārstāve.

Viņa arī mudināja lemt par papildu sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. "Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai un vēlas vājināt sabiedrības un politiķu atbalstu sankciju noteikšanai pret Krieviju," norādīja Kalniņa-Lukaševica.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt