Analītiķi pauduši bažas, ka Senāts neatbalstīs nevienu no variantiem, tādējādi valdība un federālās iestādes turpinās strādāt tikai daļēji.
Ielūgumu Trampam runāt Kongresā atsaukusi ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Viņa sākotnēji pati uzaicināja Baltā nama saimnieku teikt runu Kongresā 29. janvārī, taču trešdien mainīja savu nostāju.
Pelosi uzsvēra, ka ASV līderis ikgadējo runu par stāvokli valstī varēs teikt tikai tad, kad visas valsts iestādes būs atsākušas darbu normālā režīmā. Tas nozīmē to, ka tām būs piešķirts finansējums.
Pašlaik ASV 800 tūkstošiem federālo darbinieku nav izmaksātas algas. Tās nav izmaksātas par pēdējo mēnesi, jo kopš 22. decembra ASV valdība un tās federālās iestādes strādā daļēji un daudzi no darbiem ir arī pārtraukti.
Tāpat, ja Senāts neapstiprinās budžetu, tad pastāv risks, ka visi atvaļinātie darbinieki nesaņems jau savu otro ikmēneša samaksu.
Šāda situācija ASV izveidojusies, jo prezidents Tramps vēlas, lai Kongress apstiprinātu budžetu, kurā būtu iekļautas arī mūra izmaksas ar Meksiku. Šī barjera prasīs 5,7 miljardus ASV dolāru lielus izdevumus.
Līdz ar to, saskaņā ar ASV medijos izskanējušo informāciju, Senāts lems par diviem variantiem. Viens no tiem paredz, ka budžetā iekļauts arī finansējums mūrim, bet otrs, ka lems tikai par īstermiņa budžetu, kas atļaus valdībai un federālajiem dienestiem darbu turpināt līdz 8. februārim.
Tomēr, ja ar Senāta pieņemto lēmumu nebūs apmierināts Baltā nama saimnieks, viņam ir visas tiesības to atcelt.
Tramps arī veltīja kritiku Pārstāvju palātas spīkerei par viņas pēkšņo lēmumu atcelt prezidenta runu Kongresā.
„Mums to vajadzēja darīt, un tagad Nensija Pelosi… Viņa vairs negrib dzirdēt patiesību, un vēl svarīgāk, ka patiesību dzird amerikāņi. Kad mēs to uzzinājām, ka viņa ir atcēlusi… Es domāju, tas ir liels augonis valstī, kuru mēs visi mīlam,” paziņoja Tramps.
Vienlaikus ASV prezidents arī uzsvēra, ka negrasās mainīt runāšanas vietu un gatavojas to teikt tikai Pārstāvju palātā, jo nekas nevar sacensties ar "tās vēsturi, tradīciju un nozīmīgumu".
Baltā nama administrācija arī noliedz, ka valdības un federālo dienestu darba daļēja apturēšana jebkādā veidā radītu draudus vai ietekmētu drošību valstī.
