Tiesa atzina, ka Nīderlandes miera uzturētāji nav pietiekami aizstāvējuši Bosnijas musulmaņus no Bosnijas serbu armijas. Kopumā toreiz vairāk nekā 7000 cilvēku tika nogalināti.
Srebreņicas slaktiņu uzskata par asiņaināko izrēķināšanos Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Vēl pērn Nīderlandes tiesa lēma, ka Nīderlande ir atbildīga par triju Bosnijas musulmaņu nāvi. Tomēr tagad pēc upuru radinieku grupas „Srebreņicas mātes” pieprasījuma lietu izskatīt vēlreiz tiesa secinājusi, ka Nīderlandes miera uzturētāji nav darījuši visu, lai novērstu genocīdu.
Tiesa norāda, ka Nīderlandes valstij ir jāpieņem, ka tā līdz kādam līmenim ir atbildīga par to, kas notika un tai ir jāmaksā kompensācijas 300 upuru ģimenēm.
Bosnijas kara laikā Bosnijas serbu armija Srebreņicā veica etnisko tīrīšanu, nogalinot neserbu izcelsmes iedzīvotājus. Bosnijas musulmaņi toreiz glābiņu meklēja ANO bāzē, kur darbojās nīderlandiešu karavīri. Taču, ierodoties Bosnijas serbu karavīriem, bosniešu vīrieši un zēni nonāca serbu rokās. Daudzu mirstīgās atliekas aizvien atrodas masu kapā Bosnijas austrumu daļā.
Etnisko tīrīšanu toreiz vadīja kara noziegumos apsūdzētais bijušais Bosnijas serbu kara laika prezidents Radovans Karadžičs un ģenerālis Ratko Mladičs, kuru šobrīd par dalību Srebrenicas slaktiņā un citiem kara noziegumiem tiesā ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY).
Ar uzdevumu aizsargāt musulmaņu civiliedzīvotājus Srebrenicā toreiz tika izvietoti 450 Nīderlandes karavīri, kas dienēja bijušajā Dienvidslāvijā ANO miera uzturēšanas kontingenta sastāvā. Tūkstošiem musulmaņu no apkaimes ciemiem meklēja patvērumu Nīderlandes bāzē, tomēr etnisko serbu spēki Ratko Mladiča vadībā miera uzturētājus neņēma vērā un dažu dienu laikā nogalināja nepilnus 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Nīderlandiešu tiesa gan lēmusi, ka Nīderlandes valdība vainojama tikai to 300 cilvēku nāvē, kurus nīderlandieši nodeva Mladiča karavīru rokās apmaiņā pret 14 serbu sagūstītājiem miera uzturētājiem.
