Pēdējo pāris gadu laikā uz Serbiju pārcēlušies desmitiem tūkstošu krievu, kas bēg no Krievijā valdošā Vladimira Putina režīma un izsludinātās mobilizācijas. Pārcelšanos uz Serbiju atvieglo tas, ka Serbija ir viena no retajām Eiropas valstīm, ar kuru Krievijai ir bezvīzu režīms.
Saskaņā ar Serbijas Iekšlietu ministrijas datiem Serbijā dzīvo gandrīz 30 000 Krievijas pilsoņu.
Viņu vidū ir arī 54 gadus vecā tulkotāja Jeļena Koposova, kas kopā ar vīru un diviem bērniem pārcēlusies uz dzīvi Serbijā.
Agrāk viņi dzīvojuši Sanktpēterburgā. "Jau kopš pirmajiem Putina valdīšanas gadiem mēs meklējām iespējas pārcelties, jo nepiekrītam virzienam, kādā Putins ved Krieviju. Dažus gadus mēģinājām padzīvot Somijā, bet nevarējām to atļauties. Tad izpētījām imigrācijas likumus Eiropā un pasaulē, izvēlējāmies Serbiju," raidsabiedrībai "Brīvā Eiropa" stāsta Koposova.
Viņa jau četrus gadus dzīvo Serbijā un septembrī pieteikusies pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Taču Serbijas Iekšlietu ministrija noraidījusi viņas prasību un februāra sākumā lika viņai 30 dienu laikā atstāt valsti. Šis lēmums tika pamatots ar "drošības risku", bet nekādus sīkākus paskaidrojumus Serbijas varasiestādes nesniedza.
Koposova spriež: viņas vienīgais iespējamais "pārkāpums" bija tas, ka pirms diviem gadiem, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņa kopā ar vēl pārdesmit Serbijā dzīvojošiem krieviem parakstīja atklāto vēstuli, kurā nosodīja Putina režīma sākto karu.
"Es neesmu aktīviste, bet parakstīju pretkara vēstuli, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā. Es uzliku savu parakstu zem atklātās vēstules, kas teica, ka karš ir noziegums un mums visiem jāvienojas, lai to apturētu," ziņu aģentūrai "Associated Press" stāsta Koposova.
Viņa nav vienīgā, kas saskārusies ar spiedienu no Serbijas varasiestādēm.
Serbijā dzīvojošais krievu pretkara aktīvists Iļja Zernovs novembrī vairs netika ielaists valstī. Kad viņš Belgradas lidostā mēģinājis noskaidrot iemeslu, robežsargi atbildējuši: "Tu zini, par ko."
2023. gada janvārī Zernovs cieta uzbrukumā, kad viņš Belgradā mēģinājis aizkrāsot grafiti, kas vēstīja "Nāvi Ukrainai!". Viņam uzbruka vairāki vīrieši, kas piekāva jaunekli.
Krievu pretkara aktīvisti vēsta, ka Serbijas valdība acīmredzot mēģina uzturēt labas attiecības ar Maskavu. Serbija ir atteikusies pievienoties Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un nav likusi šķēršļus Krievijas propagandas kanālu darbībai.
Maskavu un Belgradu vieno senas vēsturiskas saites, jo abas valstis vieno pareizticība, daudzi serbi uzskata Krieviju par draudzīgu valsti. Krievija atbalstīja Serbiju Balkānu karu laikā; Maskava arīdzan ir atteikusies atzīt Kosovas neatkarību.
"Belgradas un Maskavas varasiestādes politiski ir ļoti tuvas. Cilvēki, kas kritizē Putina režīmu, ir liels drauds Maskavas režīmam. Tādēļ pret šiem cilvēkiem vēršas Serbijas varasiestādes," secina Belgradas politikas analītiķis Predrags Petrovičs.
Belgradā dzīvojošais krievu mākslinieks Gļebs Puševs šo situāciju raksturo kā "skumju un biedējošu".
"Serbijas valdība iznīcina dzīvi krieviem, kas ticēja Serbijai, ieguldīja šeit savu naudu. Valdība cenšas sūtīt viņiem signālu: mēs mīlam jūsu naudu, bet ne jūsu kara un miera politiku," sarunā ar "Brīvā Eiropa" secina Puševs.
Horvātijas ārlietu ministrs Gordans Grličs-Radmans nedēļas nogalē kritizēja kaimiņvalsts Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, ka Serbija nevar vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem un tai būs jāizvēlas, kur nostāties: Eiropas Savienības vai Krievijas pusē.
Horvātijas ministrs nosauca Vučiču par Krievijas "satelītu" Balkānos.
Serbija iesniegusi Horvātijai protesta notu, kritizējot "jaukšanos Serbijas iekšējās lietās". Vučičs pavēstījis, ka viņš varbūt arī esot kāda "satelīts", bet vismaz ne kalps – kā Grličs-Radmans.
