SVF piešķirs Ukrainai 14-18 miljardus dolāru (papildināts)

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) palīdzības programmā Ukraini piešķirs 14-18 miljardus dolāru (10,8-13 miljardus eiro),  ziņo aģentūra AFV, atsaucoties uz SVF.

 

Ukraina un Starptautiskais valūtas fonds ir vienojušies par finansiālas palīdzības piešķiršanu. Vienlaicīgi parlaments piekritis izskatīt pretkrīzes pasākumus, kas paredz arī gāzes tarifu pieaugumu. Jaunais Ukrainas premjerministrs brīdinājis, ka turpmākajos gados valsti gaida gan ievērojama inflācija, gan arī iekšzemes kopprodukta kritums.

Ukraina atrodas uz bankrota robežas. Ar šādu visai pesimistisku secinājumu klajā nācis Ukrainas jaunais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Uzrunājot parlamentu, kuram ceturtdien prezentēti ekonomikas glābšanas likumprojekti, Jaceņuks norādījis, ka pašlaik valsts ekonomiskajai un finansiālajai izdzīvošanai trūkst aptuveni 289 miljardi grivnu jeb vairāk nekā 19 miljardi eiro. Šo skaitli veido arī kopējais budžeta deficīts par 2014. gadu. Turklāt Jaceņuks paskaidrojis, ka no Ukrainas uzņēmumiem par diviem gadiem uz priekšu ir iekasēti nodokļi par 37 miljardiem grivnu.

Tieši tāpēc premjerministrs iepazīstinājis ar pretkrīzes pasākumu projektu turpmākajiem gadiem. Sagaidāms, ka Ukrainā tiks ieviesta progresīvā nodokļu sistēma fiziskajām personām, kur iedzīvotājiem ar mazākajiem ienākumiem tiks piemērota 15% likme, bet visbagātākajiem iedzīvotājiem ienākumu nodokļa likme būs 30%. Tāpat plānots iesaldēt algas budžeta iestādēs strādājošajiem, iesaldēt pensijas un izdzīvošanas minimumu, kā arī  palielināt valsts parādu. Budžeta ienākumus šajā gadā plānots samazināt par 22 miljardiem grivnu, bet izdevumus par 25 miljardiem.

Kā norādījis Arsēnijs Jaceņuks, inflācijas rādītāji šajā gadā Ukrainā plānot 12-14% robežās un gadījumā, ja pretkrīzes pasākumi netiks apstiprināti, Ukrainas iekšzemes kopprodukts var samazināties par aptuveni 10%. Savukārt, ja likumprojektu pakete tiks pieņemta, kritums var būt tikai aptuveni 3%. Vienlaicīgi jānorāda, ka šajā gadā bezdarba līmenis Ukrainā ir plānots nedaudz lielāks par 8%. 

Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka tuvāko gadu laikā Ukrainā plānots ievērojami palielināt gāzes tarifus. Lai mazinātu iedzīvotāju satraukumu, plānots īstenot arī sociālā atbalsta programmas, kuras aptvers aptuveni trešo daļu valsts iedzīvotāju. Gāzes tarifu paaugstināšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Ukraina no Starptautiskā Valūtas fonda varētu saņemt tik ļoti nepieciešamo finansiālo palīdzību. Sarunas par šādu atbalsta programmu ir noslēgušās tikai šajās dienās un Valūtas fonds jau šodien plāno paziņot par 15 miljardu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Kijevai. Tā dēvētais ātrais palīdzības pārskaitījums 1 miljarda dolāru apmērā tiks piešķirts jau aprīlī.

Kopumā starptautiskais aizdevums Ukrainai divos gados varētu būt 27 miljardi dolāru (19,6 miljardi eiro).

Iepriekš Japānas valdība apstiprināja, ka piešķirs Ukrainai finanšu palīdzību 150 miljardu jenu (1,06 miljardu eiro) apmērā. No šīs summas 110 miljardi jenu (777,3 miljoni eiro) tiks piešķirti kā kredīti ar zemiem procentiem.

Tikmēr pie Augstākas Radas Kijevā bija sapulcējušies protestētāji, kas bažījās, ka nauda, tāpat kā iepriekšējos gados, aizplūdīs neceļos un sabiedrībai labumu nedos. „Viņi sniedz mums viltus cerību, jo šis ir aizdegums un aizdevumu nāksies atmaksāt. Ja šo naudu izzags, tā būs jāatmaksā mums,” teica Oļehs. Viņam piekrīt Sņežana. „Esmu pārliecināta, ka, iepludinot šo naudu pašreizējā sistēmā, tā tiks izzagta un pazudīs,” norāda protestētāja.

Bet tikmēr Krievijas fondu tirgos turpinās indeksu kritums. Kā norāda tirgus analītiķi, iespējams, ka nopietnu ietekmi uz turpmāko kritumu var atstāt arī Baraka Obamas paziņojums par Krimas aneksiju, kas var likt Eiropas un arī Krievijas investoriem atcerēties par ģeopolitiku un ar to saistītajiem riskiem.

Jau ziņots, ka Krievija faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu. 16.martā Krimā notika referendums, kurā iedzīvotāji nobalsojuši par pievienošanos Krievijai, šonedēļ Ukraina nolēma izvest savu armiju no Krimas. Ne Ukraina, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Krievijas tiesības uz Krimu, taču Krievijas bruņotie spēku netraucēti pārņēmuši pussalas svarīgus stratēģiskus objektus, un Maskava nepiekāpīgi virzās uz Krimas uzņemšanu Krievijas Federācijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti