Stoltenbergs: Rietumvalstīm jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai

Rietumvalstīm ir jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas karaspēka uzbrukumu Ukrainas austrumos, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Jā, Ukrainai vajadzētu vairāk smago ieroču," Stoltenbergs sacīja preses konferencē Hāgā pēc tikšanās ar septiņu NATO dalībvalstu Eiropā līderiem pirms jūnija beigās gaidāma NATO samita Madridē.

Stoltenbergs sacīja, ka NATO jau "kāpina" piegādes, un amatpersonas trešdien tiksies Briselē, lai koordinētu tālāku atbalstu, tostarp smagā bruņojuma piegādi.

"NATO dalībvalstis un partneri ir piegādājuši šādus ieročus un kāpina šīs piegādes. 15. jūnijā NATO mītnē [Briselē] sanāks kontaktgrupa Ukrainas aizsardzības jautājumos ["Ramstein-3"]; tas ir formāts, kas pirms dažiem mēnešiem tika izveidots Ramšteinas bāzē. Šī grupa regulāri tiekas, lai koordinētu NATO dalībvalstu un partneru centienus dažādu veidu bruņojuma un militārā aprīkojuma, tostarp smago ieroču, piegādei Ukrainai."

"Viņi [Ukraina] ir absolūti atkarīgi no tā, lai spētu stāties pretī brutālajam Krievijas iebrukumam," teica Stoltenbergs.

Viņš atgādināja, ka NATO dalībvalstis jau daudzus gadus atbalsta Ukrainu. No 2014. gada tās ir apmācījušas un apgādājušas desmitiem tūkstošu Ukrainas karavīru un virsnieku, kas tagad cīnās frontē. 

"Tomēr mums ir jābūt gataviem [kara] ilgam turpinājumam. Mēs nevaram izteikt pieņēmumus par to, kā karš beigsies, bet mums jābūt gataviem sniegt palīdzību ilgu laiku, un tas tiks apspriests Briselē," piebilda NATO ģenerālsekretārs.

Ukraina ir vairākkārt lūgusi Rietumiem smagos ieročus un kritizējusi dažus Eiropas līderus par to, ka tie nepiegādā ieročus, kas Ukrainai vajadzīgi Krievijas karaspēka atspiešanai. Ukraina ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma, kas tai nepieciešams, lai varētu atsist Krievijas uzbrukumu, paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un Dānijas premjere Mete Frederiksena tikās ar Stoltenbergu un Polijas, Rumānijas, Latvijas, Portugāles un Beļģijas līderiem pirms jūnija beigās gaidāmā NATO samita Madridē.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis izteica nožēlu par to, ka Rietumi "nedara pietiekami daudz", lai atbalstītu Polijas kaimiņvalsti Ukrainu.

"Mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai aizsargātu Ukrainu, lai atbalstītu ukraiņu tautu, lai atbalstītu viņu brīvību un suverenitāti," preses konferencē sacīja Moraveckis.

"Tāpēc es aicinu jūs, lūdzu jūs darīt daudz vairāk, lai piegādātu ieročus, artilēriju Ukrainai. Viņiem tos vajag, lai aizsargātu savu valsti."

Rietumvalstīm nebūtu nekādas "uzticamības", ja Ukraina zaudētu cīņā pret Krieviju, piebilda Polijas premjers.

"Tā būtu Eiropas Savienības, mūsu vērtību un NATO pilnīga neveiksme un katastrofa," sacīja Moraveckis.

Rite preses konferencē paziņoja, ka Nīderlande kopā ar Vāciju drīz būs gatavas nodot Ukrainai 12 pašgājējhaubices "Panzerhaubitze 2000" uzreiz pēc tam, kad būs pabeigta ukraiņu karavīru apmācība to lietošanai.

"Kas attiecas uz bruņojumu – ir ļoti svarīgi, lai Krievija zaudētu šo karu. Tā kā mums nevar būt tiešas konfrontācijas, izmantojot NATO lidmašīnas vai karaspēku pret Krieviju, mums ir jānodrošina, lai Ukraina varētu veikt šo karu, lai tai būtu pieeja visiem nepieciešamajiem bruņojuma veidiem. Tā mēs ar Vāciju izdarījām pirms dažām nedēļām – mēs apmācām ukraiņus lietot "Panzerhaubitze 2000" sistēmas, un mēs esam nodomājuši iespējami ātrāk nogādāt 12 vienības uz Ukrainu no Vācijas un Nīderlandes," sacīja Rite. 

Viņš atzīmēja, ka pašlaik NATO valstis spēcīgi vieno divas lietas – transatlantiskā solidaritāte un nepieciešamība militāri atbalstīt Ukrainu, un tās centīsies sniegt Ukrainai iespējami lielāku palīdzību, tostarp humāno atbalstu un smago bruņojumu.

Arī Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta paziņoja žurnālistiem, ka Ukraina drīz saņems pašgājējhaubices "Panzerhaubitze 2000".

Par iespēju nodot šīs haubices Ukrainai kļuva zināms maijā. Ukraina saņems septiņas haubices no Vācijas un piecas – no Nīderlandes.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt