Stoltenbergs norādīja, ka ukraiņi maksā augstu cenu par savas valsts aizstāvēšanu, taču arī Krievija cieš lielus zaudējumus. 

"Vairums karu - arī, visticamāk, šis karš - kaut kad beigsies pie sarunu galda, taču mēs zinām, ka tas, kas notiek pie sarunu galda, ir ļoti cieši saistīts ar situāciju kaujas laukā," piebilda alianses ģenerālsekretārs. 

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka NATO nevēlas iesaistīties tiešā konfrontācijā ar Krieviju, taču Rietumu aliansei esot pienākums atbalstīt Ukrainu. Atbildot uz jautājumu par iespējamo Ukrainas teritoriālo piekāpšanos Krievijai un Rietumvalstu iespējamo ietekmi uz Kijivas lēmumu, bloka ģenerālsekretārs uzsvēra, ka tikai Ukrainai ir tiesības izlemt, kas tai ir pieņemams vai nav. 

Stoltenbergs atteicās komentēt ziņas, par iespējamiem NATO karaflotes konvojiem, lai caur Krievijas blokādi izvestu no Ukrainas ostām labību, taču pauda vēlmi rast risinājumu šai situācijai. 

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.